Profesionālās ievirzes kultūrizglītību var iegūt 150 mākslas un mūzikas skolās. Šobrīd tās ir pārmaiņu priekšā: tās plānotas gan mācību programmu saturā, gan finansēšanas modelī, gan citos aspektos. Kultūras ministrijas veidotā darba grupa jau iepazīstināja ar tās ieteikumiem nozarē strādājošos. Nu tā apkopo priekšlikumus, soloties nesasteigt pārmaiņas un vajadzības gadījumā noteikt pārejas periodu, vēsta NRA.lv.
Šobrīd 150 mūzikas un mākslas skolās mācās vairāk nekā 20 000 audzēkņu: 143 – pašvaldību dibinātās, septiņās privātās un astoņās Kultūras ministrijas (KM) pārziņā esošās profesionālās vidējās izglītības mācību iestādēs. «Jebkura sistēma ik pa laikam ir jāpārskata. Izmaiņas kultūrizglītībā arī ir vajadzīgas. Tā vienkārši ir iznācis, ka tās sakrīt ar jaunā, kompetencēs balstītā, mācību satura ieviešanu un īpaši jau administratīvi teritoriālo reformu, kas dod it kā tam visam negatīvu pieskaņu,» skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza. Viņš uzsver, ka pie izmaiņām kultūrizglītībā strādāts jau labu laiku, arī finansēšanas modeļa pilnveides un mācību programmu pārskatīšanas no saturiskā viedokļa.
Lai apspriestu, kā uzlabot un pilnveidot šajās mācību iestādēs piedāvātās programmas, KM rīkojusi sabiedrisko apspriešanu. Tās pamatuzdevums bija izskatīt KM darba grupas izstrādātā mācību plāna projektu. «Esam pabijuši visā Latvijā un uzklausījuši dažādus viedokļus – gan par audzēkņu skaitu grupās, gan par mācību priekšmetu īstenošanas formu,» teic A. Groza. Kopumā mūzikas skolas atzinīgi novērtējušas ieceri pagarināt mācību programmu uz astoņiem gadiem. Jo šobrīd ir divas dažāda garuma programmas – seši un astoņi mācību gadi. Līdz ar to, ja bērns sāk apmeklēt mūzikas skolu līdz ar mācībām vispārizglītojošā skolā, viņš mūzikas skolu pabeidz 6. klasē. Rodas pārrāvums, un nav zināms, vai pēc trīs gadiem viņš vēlēsies iestāties kādā mūzikas vidusskolā. Tāpat jādomā, kā programmas padarīt elastīgākas, nosakot stundu skaitu visā apmācības periodā. Visticamāk, ka skolām pašām tiks ļauts veidot mācību plānus, nosakot tikai kopējo stundu skaitu mācību priekšmetos. «Ir dzirdēti dažādi ieteikumi: vieni rosina visos mācību gados paredzēt konstantu stundu skaitu, otri – lielāku slodzi likt pēdējās klasēs, vēl trešie iesaka pēdējā klasē atstāt tikai priekšmetus specialitātē vai tos, kas vajadzīgi, lai iestātos mūzikas vidusskolā,» stāsta A. Groza. Lai gan arī šobrīd skolām tiek dota pietiekama patstāvība, taču nācies pārliecināties, ka grūti nonākt pie viena kopēja risinājuma pat vienas skolas iekšienē.
Attiecībā uz finansējumu – tā palielinājums astoņu gadu programmas īstenošanai nav paredzēts. Jādomā ir par finansējuma sadales principiem, akcentu liekot uz retajiem un orķestros pieprasītajiem instrumentiem, piemēram, oboja, fagots, kā arī uz to audzēkņu finansēšanu, kas ir izglītības noslēguma posmā. Vienlaikus tiktu nodrošināts, ka sākumā izglītība pieejama pēc iespējas plašākam lokam. Plānots strādāt arī pie pedagogu profesionālās pilnveides.
Pašlaik lielākais izaicinājums organizēt KM darba grupas darbu, lai pēc iespējas ātrāk varētu virzīt uz priekšu plānotās izmaiņas. «Šobrīd strādājam pie viedokļu apkopošanas un vienojamies par kopēju redzējumu,» norāda LNKC direktore Signe Pujāte. Viņa atbalstot to, ka skolas pašas varēs iesaistīties un līdz zināmai robežai noteikt un lemt par mācību procesu. Jo katrai mācību iestādei ir savas vēsturiskās tradīcijas, kuras vajadzētu respektēt. Skatoties no priekšlikumiem un ieteiktajām izmaiņām, lems par to ieviešanas grafiku. «Nav vajadzības procesu sasteigt. Ja grozījumi būs nelieli, tos ieviesīsim ātrāk, bet, ja būs nepieciešamība, noteiksim pārejas periodu. Par to visu vienosimies ar KM un ar skolām, jo svarīgs ir ilgtermiņa rezultāts,» akcentē S. Pujāte.
Aisma Orupe
