Izskatāmo dokumentu sagatavojusi Labklājības ministrija (LM), kas norāda: «ja tiks prognozēts, ka nākamajā gadā vismaz par 5% samazināsies strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa, tad minimālā mēneša darba alga nākamajā gadā tiek saglabāta iepriekšējā apmērā vai samazināta tā, kas būtu samērīgi attiecībā pret valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu samazināšanu».

Sarunā ar Neatkarīgo LM pārstāve Aina Kromāne norādīja, ka jaunā sistēma būs pietuvināta reālajiem procesiem valstī. Līdz šim minimālā alga bija piesaistīta vienīgi vidējās algas rādītājiem valstī, bet turpmāk reizi gadā, sanākot kopā Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, minimālās algas apmēru pārskatīs atbilstoši visplašākajiem rādītājiem. Tikšot ņemtas vērā gan makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, gan plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā un arī minimālās mēneša algas izmaiņas citās Baltijas valstīs. Pirmā instance, kuras viedokli pirms lēmuma pieņemšanas vēlēsies dzirdēt valdība, būs Nacionālās trīspusējās sadarbības padome, kurai LM katru gadu līdz 1. jūnijam iesniegs priekšlikumus par minimālās algas izmaiņām, raksta NRA.LV.

A. Kromane neslēpa, ka teorētiski šāda stratēģija varētu nozīmēt arī minimālās algas samazināšanu, taču LM ir izteikusi brīdinājumu, ka šādā gadījumā pastāvētu risks, ka valsts pārvaldē strādājošie kādā brīdī varētu sākt saņemt mazāk par nekvalificētu darbaspēku privātajā sektorā, kas nebūtu adekvāts risinājums. Ierēdņu algas ir tieši piesaistītas vidējai darba samaksai valstī un no tās izrietošajiem minimālās algas rādītājiem, tādējādi, balsojot par minimālās algas samazināšanu, arī ministri pazeminātu savas algas.

Lai arī iepriekš valdība plānoja, ka šogad minimālā alga būs 180 lati, pērnā gada nogalē latiņu pacēla par 20 latiem. Savukārt gada sākumā Ministru kabineta komisijas apstiprināja plānu turpmākajiem trim gadiem, paredzot, ka 2012. gadā minimālā alga būs 206 lati, 2013. gadā – 212, bet 2014. gadā – 218 lati.