Valdība vairs neieklausās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) viedoklī, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Kā zināms, Saeima ceturtdien otrajā lasījumā vērtēs Veselības finansēšanas likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi veicināt veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
Viņš norādīja, ka tā redakcija, kas sagatavota uz otro lasījumu, satur labas lietas, tai skaitā, paredz ieceri par valsts medicīnas pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksu. Otrkārt, būtiski, ka likumā veselības aprūpei noteikti 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas esot liels solis uz priekšu.
Vienlaikus joprojām ir diskustējami jautājumi saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Piemēram, tas, vai tam jābūt garākam vai īsākam.
Savukārt sašutumu atkārtoti viņš pauda par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes lēmumu, kas liedza topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēt konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku algu pieaugumam 2019. un 2020. gadā.
Tieši minētā prasība par darba samaksas palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc LVSADA padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Saskaņotā likumprojekta pārejas noteikumi paredzēja, ka valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117 milj. euro 2018. gadā, 185 milj. euro 2019. gadā un 253 milj. euro 2020. gadā.
Pēc Kera sacīta, arodbiedrība pašlaik netiekot uzklausīta un tā atstāta novērotāju statusā. “Mūsu priekšlikumus vairs neuzklausa,” sacīja Keris.
Viņš gan sagaida, ka līdz ar finansējuma pieaugumu veselības nozarei sekos stabila un ilgtermiņa izaugsmei, nevis kampaņveidīgi solījumi.
Kā zināms, Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
No nākamā gada plānots ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no sociālo iemaksu apmēra. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. Tāpat visiem iedzīvotājiem paredzēts nodrošināt pakalpojumus, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas, tuberkulozi, un šo slimību ārstēšanai nepieciešamās zāles un medicīniskās ierīces.
Savukārt, lai veselības aprūpes minimumam papildus varētu saņemtu vēl arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Tiesības uz apdrošināšanu būs personai, par kuru veiktas vai bija jāveic sociālās iemaksas, kā arī valsts aizsargātām personām vai iedzīvotājiem, kas veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātas būs arī vēl vairākas iedzīvotāju grupas, tostarp bērni vecumā līdz 18 gadiem, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un jaunieši līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, personas, kas mācās vai studē, bezdarbnieki, kuri reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā, Černobiļas avārijas seku likvidētāji, personas, kuras kopj bērnu invalīdu un kuras saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu.
Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, to sniegšanas organizēšanas un apmaksas kārtību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Foto: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
