Mediķu algu pieaugumam nākamgad nepieciešami vismaz 80 miljoni eiro. Tomēr tiks vērtēts, kuras medicīnas jomas speciālistiem algu pieaugums nepieciešams visvairāk. Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).
Viņa norādīja, ka veselības nozarei jau ir sagādāti nozīmīgi papildu līdzekļi, piemēram, nākamgad tie ir papildus 100 miljoni eiro, bet šo naudu nevarēs izmantot algu palielināšanai. Tā ir paredzēta strukturālajām reformām.
Pēc viņa sacītā, lai nodrošinātu mediķu algu pieaugumu, nākamgad būtu nepieciešami vēl vismaz 80 miljoni eiro. “Finanšu ministrijai nav nekāda burvju nūjiņa. Ja politiķi nevar vienoties par risinājumiem, tad būtu jāmeklē alternatīvas,” pauda Reizniece-Ozola.
Savukārt runājot par iespējamiem risinājumiem, ministre norādīja, ka pirms celt kādu nodokli, vispirms jāvērtē tā ietekme uz kopējo tautsaimniecību. “Šis ir gads, kurā veselību liekam kā prioritāti. Mēs esam vienojušies, ka arī jau nākamajos gados plānotā nauda jaunajām politikas iniciatīvām tiks novirzīta veselības nozarei,” piebilda Reizniece-Ozola.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā pret likumdevēju par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību.
Jau 2016. gada 1. februārī Saeimai un Veselības ministrijai (VM) tiesībsargs nosūtīja detalizētu izklāstu par pārbaudes lietā konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz nesamērību medicīnas darbinieku nostrādātajā darba laikā un saņemtajā atalgojumā. Līdz 2016. gada 1. augustam aicināja Saeimu veikt likuma grozījumus, novēršot atšķirīgu attieksmi pret ārstiem, attiecībā uz kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos. Papildu tam tiesībsargs lūdza VM izvērtēt šāda darba laika ietekmi uz ārstu veselību un drošību, kā arī pacientiem sniegtās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Kā būtisku tiesībsargs norādīja arī nepieciešamību likumā noteikt nedēļas un mēneša maksimālā darba laika robežu un izstrādāt mehānismu ar mērķi pakāpeniski atteikties no pagarinātā normālā darba laika.
“Redzot, ka izmaiņu nav un nemitīgi tiek meklēti aizbildinājumi, izmantoju galējus līdzekļus – valsti sūdzu Satversmes tiesā. Diemžēl vēl līdz šim brīdim valdība nav radusi iespēju situāciju mainīt. Esmu vīlies un neizprotu, kādēļ šobrīd (vairāk nekā gadu pēc rekomendāciju sniegšanas) atbildīgā ministrija un Saeima diskutē tikai par daļēju rekomendāciju izpildi – pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017. gada līdz 2019. gadam. Kā rāda aktuālā informācija, apņēmība jau novirzījusies uz periodu 2018.–2020. gads, pilnībā mainot situāciju vien no 2021. gada 1. janvāra,” norāda tiesībsargs.
Foto: Saeimas kanceleja
