Pēdējo divu nedēļu laikā pasaules lielākās centrālās bankas, t.sk., Eiropas Centrālā Banka, spēra kārtējo soli inflācijas apkarošanā, paceļot savas bāzes procentu likmes par 0.25 procentpunktiem. Eksperti vēl diskutē vai šis bija pēdējais procentu likmju kāpums, taču gan ārēju faktoru, gan arvien vairāk ierobežojošās monetārās politikas dēļ jūlijā inflācija Eirozonā ir kritusies no 10.6% pagājušā gada oktobrī (pēc saskaņotā pārtēriņa preču indeksa jeb SPCI) līdz 5.3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Arīdzan Latvijā inflācija ir pakāpeniski samazinājusies no savām nesenajām virsotnēm. Jūlijā cenas bija “vien” par 6.4% augstākas nekā 2022. gada jūlijā, un par 0.7% augstākas nekā š.g. jūnijā (šeit un turpmāk Latvijas datiem tiek izmantots PCI).
Būtiskāko pozitīvo ietekmi uz inflāciju jūlijā, salīdzinot ar jūniju, deva ar mājokli saistīti izdevumi (+3.6%) un transports (+2.2%). Vienlaikus par inflācijas samazinājumu rūpējās pārtika (-1.2%) un apģērbu, apavu segments (-4.5%).
Elektroenerģijas cenu izmaiņu datus gaidījām ar vislielāko nepacietību. Sociālajos tīklos jau varēja novērot pirmos jūlija rēķinus, kuri daudziem ļoti būtiski kāpuši. CSP dati liecina, ka vairākkārtīgu izmaksu pieaugumu neesam novērojuši – elektroenerģijas cenas vidēji kāpušas par 17.6%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tas skaidrojams ar to, ka lielai daļai mājsaimniecību ir 1 fāzes pieslēgums, kam sadārdzinājums nav bijis tik būtisks. Savukārt siltumenerģija kļuvusi vēl lētāka neseno tarifu izmaiņu dēļ. Tas nozīmē, ka pienākot apkures sezonai, iedzīvotāju maciņš tiks tukšots mazāk.
Kopumā joprojām pārtikas produkti jūlijā bija par 11.2% dārgāki nekā pērn, taču pozitīvi, ka redzējām visai strauju cenu kritumu mēneša ietvaros. Jūlija cenu kritumā pret jūniju būtiska loma bija svaigiem dārzeņiem (-11.4%), kā arī akcijas samazināja atsevišķu piena produktu cenas. Augusta mēnesī sagaidām, ka cenas vēl kritīs – nupat viena no lielveikalu ķēdēm ir izziņojusi cenu fiksēšanu specifiskām preču grupām. Parasti augustā arīdzan varam vērot jaunās ražas efektu – lejupvērstu ietekmi uz cenām. Tomēr šīs vasaras nelabvēlīgie laikapstākļi visdrīzāk negatīvi ietekmēs ražas ievākšanu un kvalitāti, kas varētu nozīmēt mazāku cenu samazinājumu nekā ierasts.
Pastāv iespējamība, ka inflācijas atkāpšanos kavēs ārējie notikumi, kā, piemēram, nesenais Saūda Arābijas paziņojums par naftas produkcijas apjomu samazināšanu. Arīdzan ir iespējams, ka, Krievijas-Ukrainas kara turpinājuma ietvaros, labības un citu pārtikas produktu eksporta cena pieaugs. Abi šie piedāvājuma šoki rada augšupvērstu globālu spiedienu uz inflāciju.
Skatoties mazliet lokālāk, Latvijas inflāciju arī turpmāk veicinās darbaspēka izmaksas – jau pēc 4 mēnešiem minimālā alga Latvijā kāps par 13%, t.i., līdz 700 EUR atzīmei. Pakalpojumu cenu tendence arīdzan ir krasi mainījusies – no 2015. līdz 2019. gadam pakalpojumu gada inflācija bija vidēji 2.8%. Savukārt no pagājušā gada sākuma līdz š.g. jūnijam tā ir vidēji pieaugusi par 9.1%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas turpinās augt salīdzinoši strauji, lai gan kāpums kļūs mērenāks. Kopumā mūsu inflācijas aplēses būtiski nemainās. Gada vidējā inflācija tiek lēsta 9.5% apmērā un inflācija decembra mēnesī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, ap 3%.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
