Nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas apliecina mājokļu cenu stabilizāciju un pat nelielu pieaugumu, kam esot izredzes turpināties.
Vadošie mājokļu tirdzniecības starpnieki ir ievietojuši Rīgas standartapbūves dzīvokļu kvadrātmetra vidējās cenas starp 460 un 500 eiro. Tālāk seko atrunas, ka reālie darījumi notiek plašā cenu amplitūdā, kurā novirzes par 100 eiro augstāk vai zemāk par vidējo cenu nav nekas ārkārtējs un galējs. Arco Real Estate speciāli atzīmē septembra īpatnību, ka darījumi visvairāk notikuši gan ar salīdzinoši dārgiem, gan arī ar salīdzinoši lētiem dzīvokļiem, tāpēc vidējā cena vēl vairāk nekā iepriekš atspoguļojot tīri matemātiskus aprēķinus, nevis saimniecisko darbību.
Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas uzdevums ir parādīt cenu izmaiņu virzienu un ātrumu. Šie rādītāji attiecas uz visu Latviju, kaut dažādi ir cenu līmeņi, kuros šīs izmaiņas notiek: visbiežāk tie ir pāris reižu zemāki, bet Jūrmalā un dažās citās vietās – augstāki nekā Rīgā. Jaunbūvētie mājokļi varētu būt divas trīs reizes dārgāki par padomju laika mājokļiem tajā pašā apvidū.
Mājokļu cenu izmaiņas, pēc to pašu tirdzniecības starpnieku aprēķiniem, ietilpst 11 eiro amplitūdā, saskaitot pretējo zīmju absolūtās vērtības. Latio uzrāda +10 eiro par kvadrātmetru, bet Arco Real Estate ziņo par vidējās cenas sarukumu kaut par vienu eiro kvadrātmetrā. Ober Haus pievienojas Latio, ka cenas cēlušās, bet tikai par vienu eiro kvadrātmetrā. Iepriekš Latio ir izcēlies ar vispesimistiskākajiem paziņojumiem par mājokļu tirgus attīstības izredzēm, bet skaitliskā aina ir savādāka. Gan Arco Real Estate, gan Ober Haus nosauc zemākas mājokļu cenas nekā Latio. “Tomēr atšķirības starp dažādu firmu datiem nav lielas. Mēs visi sakām, ka iestājies pavasaris, kaut viens par gaisa temperatūru uzdod +1 grādu, bet cits –1 grādu. Neviena no tām nav Latvijas ziemu temperatūra,” situāciju tēlaini skaidro Latio analītiķis Māris Grīnbergs.
Iespējams tomēr, ka arī mājokļu tirgū ir iestājies rudens – zelta rudens pirms bargas ziemas. Atbilstoši Latio datiem, mājokļu cenu indeksa grafiskais attēls pēc līmeņa un veidola ir tieši tāds, kāds tas jau ir bijis 2004. gada rudenī. Tajā gadā tika noformēta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Iestāšanās procedūras ilga no 1. janvāra līdz 1. maijam un atspoguļojās nelielā mājokļu cenu augšupejā. Pēc tam vairākus mēnešus cenas gandrīz nemainījās, līdz zviedru pensiju fondu menedžeri u. c. finanšu spekulanti saņēma atļaujas izdarīt pilnīgi drošus ieguldījumus ES dalībvalstī Latvijā. Ar 2005. gada 1. janvāri Latvijā sāka gāzties iekšā ārzemju nauda, kas pavērsa mājokļu cenu līkni uz augšu par gandrīz 90 grādiem. Kāpēc gan arī tagad nevarētu atkārtoties šāds pagrieziens, bet tikai par 90 grādiem uz leju? Kāpēc gan līknei turpmāk būtu jāiet uz augšu ja ne par 20–30, tad vismaz par 10 grādiem?
Latio vadītāja Edgara Šīna sākotnējā atbilde ir tāda, ka mājokļu pārdošanas cenām esot jāseko īres cenām, kas nodrošina mājokļu īpašniekiem lielāku ienesīgumu nekā mājokļu pārdošana par tagadējām cenām. Tomēr šāda atbilde nedod garantijas, ka nevis mājokļu cenas pakāpsies līdz īres cenu ienesīgumam, bet īres cenas kritīs līdz mājokļu cenām un zemāk – līdz nullei par pašu īri un solījumu apmaksāt mājokļa uzturēšanas izdevumus un nodokli, kura ieviešana pēdējās dienās ir atkal nonākusi valdības un Saeimas darba kārtībā. Nodokļa ieviešana tiek uzskatīta par vienu no nosacījumiem, lai kreditori turpinātu sarunas ar Latviju par nākamo aizdevumu piešķiršanu. Tālāk izrādās, ka mājokļu pārdošanas un īres cenas turas uz viena un tā paša zara – uz iecerētajiem ārzemju aizdevumiem. “Ja nenotiks milzīgs sociālais satricinājums, tad mājokļu cenu grafikam nevajadzētu iet uz leju par 90 grādiem,” saka E. Šīns. Tāda atbilde vairs neizslēdz grafika pavēršanos uz leju par 10–20–30 grādiem.
Ārzemju aizdevumi tiek ņemti sociālo satricinājumu novēršanai. Tālāk E. Šīns atzīst, ka aizdevumu ņemšana padarot Latviju līdzīgu trešās pasaules valstij, kurā aizdevēji reizi ceturksnī ierodas un nosaka, ko valsts valdība un iedzīvotāji drīkst un ko nedrīkst darīt turpmāko mēnešu laikā līdz aizdevēju pārstāvju nākamai vizītei. Ir problemātiska šādas valsts atrašanās Eiropas Savienībā, kas uzskata sevi par pasaulē elitārāko valstu klubu ar visaugstāko caurmēra dzīves līmeni, sociālajām garantijām un demokrātiju, kas neparedz valdības aizvietošanu ar Starptautiskā valūtas fonda funkcionāriem. E. Šīns sauc sevi par optimistu tādā nozīmē, ka ticot Latvijas (ie)spējām piespiest ES pārdzīvot kaunu, ko tai sagādā Latvija kā ES dalībvalsts, kas netikšot no savienības padzīta.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
