Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pilnībā noraida veselības ministres Līgas Meņģelsones apgalvojumus par to, ka LVSADA izvirzītās kolektīva interešu strīda prasības pēc būtības ir jaunas un nav iepriekš bijušas zināmas Veselības ministrijai (VM).
Vispirms, jau š. g. 7. marta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē tika nolemts, ka gadījumā, ja Veselības ministrijai šī gada laikā tiks piešķirti papildus līdzekļi, starp to izlietošanas prioritātēm būs darba samaksas paaugstināšana ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem un tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. To, ka šinī kontekstā ir runāts par valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas (VDS) paaugstināšanu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5% un būtisku VDS paaugstināšanu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, VM apstiprināja š. g. 11. aprīļa vēstulē sociālajiem partneriem.
LVSADA par to atgādināja VM pārstāvjiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē š. g. 7. jūnijā. Komisijas sēdē tika izskatīti VM priekšlikumi par papildus finansējuma nepieciešamību un prioritātēm tā izlietošanai. Minēto darba samaksas paaugstinājumu starp prioritātēm VM nebija iekļāvusi. Veselības ministre sēdē diemžēl nepiedalījās, taču parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina apstiprināja, ka arodbiedrības viedoklis ir sadzirdēts. Sēdē piedalījās arī VM finanšu speciālists Boriss Kņigins.
Drošības pēc LVSADA savus priekšlikumus un atgādinājumus VM vēlreiz izteica rakstiski š. g. 8. jūnija vēstulē. Atbildes vēstulē 7. jūlijā VM paskaidroja, ka LVSADA priekšlikumi par darba samaksas paaugstinājuma iekļaušanu starp papildus finansējuma izlietošanas prioritātēm nav iespējami, jo “primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem”.
Jāpiezīmē, ka sākotnēji LVSADA aicināja minētājām darbinieku kategorijām darba samaksu paaugstināt no š. g. 1. jūlija, vēlāk – no 1. septembra. Tas nozīmē, ka LVSADA jau ir mīkstinājusi prasības, ievērojot reālo situāciju, taču tālāka piekāpšanās būtu bezjēdzīga. Atbilstoši VM sniegtajai informācijai, LVSADA prasību izpildei būtu nepieciešami 7,6 milj. eiro.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ar nožēlu secina: “Darba roku trūkums veselības nozares valsts sektorā ir sasniedzis kritisko robežu. Iepriekš par to Latvijas valdību un Saeimu brīdināja gan Eiropas Komisija, gan LVSADA. Tagad par to brīdina bērns, kurš mātes rokās stundām asiņo, gaidīdams neatliekamu operāciju. Taču veselības ministrei starp papildus 140 miljoniem tā arī neatrodas 7,6 miljoni vēl atlikušo nozares darbinieku atbalstīšanai. Skumji, ka pacientu tiesības uz savlaicīgu palīdzību tiek upurētas uz politiskās iztapības altāra!”
Par tālāko rīcību LVSADA lems padomes sēdē š. g. 19. septembrī.
