Valsts uzņēmuma “Latvijas valsts meži” provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 240 miljoni eiro. Zemkopības ministrija no lielās peļņas bija iecerējusi izmaksāt arī rekordlielus ziedojumus, sportam, Ukrainas bēgļiem un sešām Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta vadītām pašvaldībām. Jaunā valdība tam nedeva piekrišanu, tā apturot arī ziedojumus, ar kuriem rēķinājās labdarības, kultūras un sporta organizācijas. Tagad nauda nonāks valsts kasē un par tās saņēmējiem budžeta veidošanā lems valdība un Saeima.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, Valsts kultūrkapitāla fonds atbalsta latviešu kultūras jaunradi- mūziku, literatūru, kino un daudzas citas radošās nozares. Naudu fonds pamatā saņem no valsts budžeta, bet ik gadu tam ziedo arī privātpersonas un uzņēmumi.

Ilgus gadus lielākais ziedotājs fondam bija valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži”. Šogad valdība “Latvijas valsts mežiem” neatļāva ziedot, tā pārtraucot ilgi strādājušo politisko vienošanos ar šī uzņēmuma rokām atbalstīt kultūru.

Līdz 2000. gadu sākumam kultūras fonda finansējums bija stabils – tam bija iezīmēta konkrēta daļa no nodokļiem par kaitīgiem ieradumiem- azartspēļu nodevas un akcīzes tabakai un alkoholam.

Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe norāda: “Tad atnāca “Jaunais laiks” un nolēma, ka Kultūrkapitāla fonds ir jāfinansē no budžeta, ka sliktos nodokļus lietot kultūrai nav labi, un Repše solīja, ka jums būs daudz labāk, jo deputāti vienmēr kultūru ir mīlējuši un cienījuši un iedos jums daudz vairāk nekā no tiem nolāpītajiem sliktajiem nodokļiem. Atnāca krīze 2008. gadā, fonda finansējumu tie paši deputāti samazināja uz pusi, atnāca 2009. gads – vēlreiz uz pusi, un mēs attapāmies pie tā, ka mums finansējums bija 27% no iepriekš esošā.”

Fondam nācās pārtraukt visas ilgtermiņa programmas, un veselas kultūras nozares apstājās. 2011. gada nogalē turīgie “Latvijas valsts meži” Kultūrkapitāla fondam ziedoja 800 tūkstošus latu, kas bija trešā daļa no visa fonda budžeta. Arī turpmākajos gados LVM turpināja ziedot fondam, atbalstīja labdarības organizāciju Ziedot.lv, Meža attīstības fondam piešķīra naudu pētniecībai, un vēl vairāk nekā divus miljons deva sporta atbalstam. Kopā uzņēmums ziedoja ap četriem miljoniem eiro.

Vērpe pauž: “Sākumā viņi vairāk finansēja valstiski nozīmīgos pasākumus, pēc tam diskusijās mēs vienojāmies, ka varbūt viņiem interesantāk ir atbalstīt reģionu programmas, kā saka, tuvāk meža – tur, kur nauda tiek iegūta, tā arī atgriežas. Manuprāt, ļoti loģiski, un reģionu programmas ar mežu finansējumu arī pamatīgi izauga. Īstenībā tie ir ap 250 projektu visā Latvijā, tā ir divpakāpju vērtēšanas sistēma, pirmo mēs izvērtējam, pēc tam to reģionos vērtē paši cilvēki, piesaistot mūsu ekspertus.”

Gadu gaitā “Latvijas valsts mežu” ziedojumi kultūrai nedaudz sarukuši. Savukārt sporta sadaļā nākuši klāt jauni saņēmēji. 2016. gadā Raimonda Kisiela vadītā Automobiļu federācija, un 2021. gadā bijušā Rīgas ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova Zēģelētāju savienība.

Nekā personīga: “Vai tādas biedrības kā Automobiļu federācija vai Zēģelētāju savienība, vai viņi ir lūguši un atbalsts tiek piešķirts teju automātiski vai tur ir kāds politisks izvērtējums no akcionāru puses?”

Toms Kotovičs: “Tā ir akcionāra izvēle.”

2019. gadā “Latvijas valsts meži” pusotru miljonu eiro atvēlēja arī bērnu laukumu būvēšanai trīs pašvaldībās – Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. 2021. gadā ziedojumu summa sasniedza 4,5 miljonus eiro.

Pagājušais gads mežu nozarei finansiāli bijis ļoti veiksmīgs. “Latvijas valsts mežu” peļņa bijusi lielāka nekā jebkad. Tādēļ gada nogalē Zemkopības ministrija ierosināja ziedojumos sadalīt divreiz vairāk naudas nekā parasti – gandrīz 10 miljonus eiro.

Kotovičs norāda: “Ziedojumu summas nosaka tas, cik liela ir uzņēmuma peļņa. Tāpēc pa gadiem summas mainās, protams, tās ir bijušas gan lielākas, gan mazākas. Ir ar likumu noteikts procents no peļņas, līdz kuram drīkst ziedot. “Latvijas valsts meži” nekad nav sasnieguši šo maksimālo likuma latiņu.”

“Latvijas valsts mežiem” tiešām ir bijis labs gads, un ari šīs vajadzības bija sasniegtas dubultīgi. Izvērtējot finansiālās iespējas, gan ari iesniegtos priekšlikumus, mēs nolēmām, ka varam apmierināt visus gribētājus,” raidījumam norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, LVM kapitāldaļu turētājs Raivis Kronbergs.

2022. gadā plānotie “Latvijas valsts mežu” ziedojumi:

Kultūras un mākslas attīstības veicināšanai 1 180 000;
Sporta attīstības veicināšanai 3 749 211;
Izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai 1 100 000;
Sociālās palīdzības veicināšanai 3 458 639.

Valsts kultūrkapitāla fondam bija paredzēti gandrīz 1,2 miljoni eiro. 300 000 no šīs naudas bija iezīmēti vēsturiskas filmas par leģionāriem “Neredzamais cietoksnis” tapšanai, vēl 300 000 bija mērķziedojums koriem un deju kolektīviem.

Sportam papildus tradicionālajam atbalstam lielajām biedrībām bija plānoti ap 400 000. Vieglatlētikas manēžas jumta maiņai, 200 000 Loginova Zēģelētāju savienībai, 300 000 Kisiela Automobiļu federācijai.

Papildus ierastajiem 800 000 Meža attīstības fondam vēl bija paredzēts maksāt arī 300 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes Meža fakultātes infrastruktūras uzlabošanai.

Tāpat kā iepriekšējos gados, “Latvijas valsts meži” plānoja ap 400 000 izmaksāt fondam “Ziedot.lv” dažādu mērķu īstenošanai, vēl 200 000 Ukrainas bēgļu atbalstam, un lielāka summa bija atvēlēta arī Latvijas Bērnu fondam.

Ziedošanas plānus sagrāva sociālās palīdzības sadaļā plānotie ziedojumi bērnu sporta un atpūtas laukumu izveidei sešās pašvaldībās, kopā vairāk nekā divu miljonu vērtībā. Visu šo novadu vadībā ir Nacionālās apvienības vai Apvienotajā sarakstā ietilpstošo partiju politiķi.

Jēkabpilī 500 000 EUR;
Liepājā 600 000 EUR;
Ogrē 600 000 EUR;
Zvejniekciemā, Saulkrastu pagastā, Saulkrastu novadā 86 839 EUR;
Siguldā 500 000 EUR;
Gulbenes novada pašvaldībai (par sadarbības kopprojekta atbalstīšanu) 50 000 EUR.

Nekā personīga: “Skatoties uz šo saņēmēju sarakstu, nevar neredzēt, ka viņus vieno divi politiski spēki. Jautājums, vai tas ir visiem atvērts piedāvājums, vai tas ir šauri zināms atsevišķām pašvaldībām?”

Raivis Kronbergs: “Nē, tas ir atvērts visiem. “Latvijas valsts mežu” ziedojumu politika ir atvērta visiem.”

600 000 eiro bija paredzēts ziedot Ogrei, kuru vada bijušais Kaspara Gerharda padomnieks Egils Helmanis. Viņš uzsver, ka pirms trim gadiem “Latvijas valsts mežu” finansējumu bērnu laukuma būvei saņēma arī “Jaunās Vienotības” valdes locekļa Jāņa Baika vadītā Valmiera, tāpēc tikai godīgi, ka arī citiem ir tādas pašas iespējas.

Ogres domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) usvēra: “Nebūtu pareizi, ka mēs spēles noteikumus mainām jau finiša taisnē. Visas pašvaldības ir runājušas, komunicējušas ar saviem iedzīvotājiem. Ir strādājuši projektētāji. Kad ar “Vienotību” saistītas pašvaldības, tad šādu bērnu laukumu var uzbūvēt, skaitāms, ka tas ir pareizi, kad citām pašvaldībām, tad nē.”

Decembra sākumā Zemkopības ministrija valdībā iesniedza informatīvu ziņojumu par plānotajiem ziedojumiem. Taču ziņojumu no darba kārtība izslēdza. Neoficiāla informācija liecina, ka premjers Kasparam Gerhardam lūdza no saņēmēju loka izslēgt pašvaldības, taču nu jau bijušais zemkopības ministrs to ignorējis: ““Arī izskatot valdībā informatīvo ziņojumu, to var mainīt, tas nav akmenī kalts.”

Pēc tam iesniegts labots piedāvājums, bet arī tas netika izskatīts. Gerhards uz “Nekā personīga” rakstiski nosūtītiem jautājumiem neatbildēja.

Kad decembra vidū darbu sāka jaunā valdība, Gerharda pēctecis Didzis Šmits ziedojumu lietai atmeta ar roku.

Arvils Ašeredans pauda: “Tad bija valdības nomaiņa un jaunais ministrs jau teica – ja šo visu tagad man ir jāizvērtē, tad man vajag ļoti daudz laika, tāpēc situācija iebuksēja kopumā.”

Pēc jaunās valdības apstiprināšanas politiķi vienojās, ka ziedojumus vispār vairs neizmaksās. “Latvijas valsts mežu” peļņu ieskaitīs valsts kasē.

Arvils Ašeradens: “Situācija izgāja ārpus ierastā valdības … Ir algoritms, kas saka, ka kapitālsabiedrības var ziedot, un kopējais apjoms, ko visas kapitālsabiedrības ziedojušas, ir apmēram pusmiljons eiro. Mēs sapratām, ka tur jau sen vairs nav tikai kultūra. Tur ir arī sports, pašvaldības, visādas citas lietas. Tas sāk vairāk atgādināt budžeta procesu, nevis ziedošanas procesu.”

Nekā personīga: “Vai viņi šobrīd var rēķināties, ka tā nauda viņiem būs nākamajā gadā?”

Arvils Ašeradens: “Ja jūs man pavaicātu nākamās nedēļas beigās, es varētu ļoti stingri atbildēt. Bet tas nodoms šobrīd ir tāds, ka mēs budžetā iestrādājam mehānismu, kas ļauj kultūras institūcijām rēķināties ar līdzvērtīgu finansējumu. Šo nav apstiprinājusi ne valdība, ne parlaments, mēs esam tādā darba stadijā.”

Skaidrība par to, kā līdzšinējās ziedojumu sistēmas likvidēšana ietekmēs Kultūrkapitāla fonda budžetu, būs tikai pavasarī. Tad paredzēta budžeta pieņemšana. Pat ja Ašeradena solījumi piepildīsies, nauda līdz projektu īstenotājiem nonāks tikai vasarā.

Vērpe sacīja: “Ja mēs nesaņemsim budžetā klāt vēl vienu miljonu, kas būtu tikai normāli, tad tas miljons būs jāatrod no iekšējām rezervēm. Bet tādu rezervju mums nav, mēs plānojam vairākus gadus uz priekšu. Kaut kas būs jāmazina, arī reģionu programmas jāpārskata, visas programmas būs jāpārskata. Protams, daudz labāk, ja šī nauda ir mūsu budžetā, viennozīmīgi. Ja mēs varam mainīt kādus procentus mūsu finansējumā no nodokļiem, es esmu tikai par. Es arī uzskatu, ka valsts akciju sabiedrībām nav jāziedo, bet tā ir tāda lāpīšanās.

Gada pēdējās dienās Zemkopības ministrija tomēr mēģināja pārskaitīt ziedojumus fondam “Ziedot.lv”, ukraiņu bēgļu atbalstam un Meža attīstības fondam. Tam bija vajadzīgs Finanšu ministrijas saskaņojums. Tā to nedeva, un naudu “Latvijas valsts meži” nepārskaitīja.

Tagad Finanšu ministrija mierina- “Latvijas valsts meži” valsts budžetā neiemaksās visu peļņu. Tās dividendes, ko kapitālsabiedrība paturēs sev, varēs izmantot labdarībai. Kultūras un sporta sponsorēšanu gan valdība vairs negrib pieļaut.

Valdībai, skatot ziņojumu par “Latvijas valsts mežu” ziedojumiem, bija tiesības izsvītrot tās daļas, par ko nebija vienprātības. Taču tā izvēlējās atstāt bez finansējuma visus saņēmējus, arī tos, kas jau gadiem ar valdības akceptu finansēti caur “Latvijas valsts mežiem”.

Nebūs iespējams atlikt daļu no mērķiem, kam bija paredzēts izmantot “Latvijas valsts mežu” naudu, piemēram, Dziesmu svētkus. Kultūrkapitāla fonds būs spiests finansējumu pārdalīt no citām programmām. Tādējādi sekas izjutīs visa nozare.