Ja Liepājas metalurgs atlaidīs cilvēkus, taču nenodrošinās viņiem pabalstu izmaksu, var izveidoties situācija, ka paši darbinieki pieprasa uzņēmuma maksātnespēju. Rūpnīcas galvenais akcionārs Sergejs Zaharjins pagājušajā nedēļā darbinieku sapulcē paziņoja, ka plāno atlaist 10% strādājošo.
Savukārt vakar laikrakstam Dienas Bizness viņš žēlojās, ka ar grūtībām grabinot naudu, lai neaizkavētu algu izmaksu.
Valsts darba inspekcijas pārstāvis Aivis Vincevs Neatkarīgajai apstiprina, ka gadījumā, ja naudas atlaišanas pabalstiem nebūs, uzreiz tiks sākts uzņēmuma maksātnespējas process un atlaistie darbinieki kļūs par sava kādreizējā darba devēja kreditoriem. Acīmredzot nodrošinoties pret šādu varbūtību, uzņēmuma vadība apsver iespēju ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, par ko vēstīts Liepājas metalurga mājaslapā.
Šis būtu patiesi slikts scenārijs, jo kopumā rūpnīcā strādā 2300 cilvēku un visi, ieskaitot ķildīgos akcionārus, vēl cer uz metalurga glābšanu. Institūcijas, kam nāksies iesaistīties bez darba palikušo cilvēku aprūpē, līdz šim nekādu oficiālu informāciju nav saņēmušas. Nedz Valsts darba inspekcija, nedz Nodarbinātības valsts aģentūra, nedz arī vietējā pašvaldība. Iespējams, kaut kas vairāk kļūs zināms pēc šodien paredzētās Liepājas domes Attīstības komitejas sēdes, uz kuru atnākt apsolījuši arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs un galvenā ekonomiste Benita Imbovica. Tomēr maz ticams, ka viņi būs daudz runīgāki par S. Zaharjinu. Un S. Zaharjins uzņēmuma mājaslapā ziņo, ka beidzot it kā atradis investoru, kurš gatavs ieguldīt 70 miljonu, bet ar nosacījumu, ja arī valsts sniegs savu atbalstu. Pat, ja vārdā nenosauktais investors ir izdomājums, 16. aprīlī gaidāmais Ministru kabineta lēmums metalurga nākotnei būs izšķirošs. Tēraudkausēšanas cehs pašlaik nestrādā, pasūtījumu nav. Martā rūpnīcai noslogoti vien 60% jaudas. Aprīlī šis rādītājs būs vēl zemāks. Arī darbinieku algu aprēķinos attiecīgi griežas minimālie cipari, kas teorētiski var ietekmēt arī pabalstu apmēru, ja lieta tiktāl nonāks.
1. martā Liepājā bija reģistrēti 3866 bezdarbnieki. Metalurga beigu sākums viņu skaitu teorētiski palielinātu vēl par 230 cilvēkiem. Taču izrādās, likvidējamo štata vietu skaitā ietilpšot arī neaizpildītās vakances. Cik to ir, īpašnieks sapulcē darbiniekiem nepateica. Toties pateica, ka gadījumā, ja rūpnīca jāslēdz, naudas kompensāciju maksāšanai atlaižamajiem nebūšot.
Plašāku informāciju par plānoto darbinieku atlaišanu uzņēmums Neatkarīgajai nesniedz, un arī pašiem strādājošajiem vēl nav darīts zināms, kuri un cik lielā skaitā tiks atlaisti. Elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Egons Kļava pieļauj, ka pirmām kārtām jau štatu saīsināšana varētu skart mazāk noslogotos darbiniekus un pensijas vecumu sasniegušos. Bet pagaidām tie ir tikai minējumi.
Vakar rūpnīcā izmaksāja algas. Acīmredzot naudu kaut kā bija izdevies sagrabināt, un arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādnieku reģistrā Liepājas metalurgs pagaidām nav iestājies.
