Lielbritānijas valdība būtiski samazinājusi valsts ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam.

Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hemonds paziņoja, ka valsts iekšzemes kopprodukts nākamgad pieaugs par 1,4%. Iepriekš paredzēta ekonomikas izaugsme 2,2% apmērā.

Par galveno iemeslu tiek minēts balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Tas nopietni ir ietekmējis ārvalstu investoru plānus, kā arī radīja bažās vietējos uzņēmējos par tālāko darbību. Investorus baida, ka pēc “Brexit” valsts uzņēmējiem būs sarežģīti konkurēt ar kompānijām lielākajās ES dalībvalstīs. Tāpat pastāv bažas par Lielbritānijas banku iespējām un turpmāko dalību ES finanšu sektorā.

Ekonomikas stabilitāti valdība plāno celt ar lieliem investīcijas projektiem, tostarp celt mājokļus un uzlabot autoceļu infrastruktūra.

Kas attiecas uz nodokļiem, valstī tiks paaugstināta minimālā alga un samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja jau ir paziņojusi, ka līdz 2017.gadam neiedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, lai sāktu oficiālu izstāšanās procedūru. Eksperti paredz, ka “Brexit” sarunas būs smagas, it īpaši ar tām valstīm, tai skaitā Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, kas nevēlas pamest ES. Tas nozīmē, ka dalībvalsts statuss Lielbritānijai būtu vismaz līdz 2019. gada pavasarim.

Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/