Lidosta “Rīga” pērn saglabājusi līderpozīcijas Baltijas valstu galvaspilsētu lidostu vidū

Turpinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, lidosta “Rīga” 2021. gadu noslēgusi ar 9,4 miljonus eiro lieliem zaudējumiem, kas ir par 10 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots pērnā gada budžetā, liecina lidostas auditētais gada pārskats par 2021. gadu. Plānotos zaudējumus izdevies samazināt, galvenokārt pateicoties lielākam apgrozījumam gan aviācijas, gan citu ieņēmumu pozīcijās, un mērķtiecīgai izdevumu samazināšanai.

Lidostas neto apgrozījums pērn bija 31,77 miljoni eiro, kas ir par 12 % vairāk, nekā sākotnēji plānots budžetā, bet tikai puse no 2019. gada apgrozījuma – gandrīz 65 miljoniem eiro. Vairāk nekā pusi no ieņēmumiem jeb 18,9 miljonus eiro veidoja ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem, kas salīdzinājumā ar plānoto budžetu ir palielinājums par 8 %. Šo pieaugumu pie samazināta apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita galvenokārt nodrošināja salīdzinoši nelielais kritums tiešo pasažieru segmentā, kas nodrošina lidostai būtiski augstākus ieņēmumus nekā tranzīta pasažieru apkalpošana, kā arī par plānotajiem augstāki ieņēmumi no kravu lidojumu pieauguma, aviokompānijas “Ryanair” bāzes atvēršana un citi. Savukārt ieņēmumi no neaviācijas pakalpojumiem sasniedza 12,9 miljonus eiro jeb par 20 % vairāk, nekā plānots budžetā.

Pagājušajā gadā lidosta veica investīcijas 6,7 miljonu eiro apmērā, tai skaitā elektroapgādes, pasažieru un gaisa kuģu apkalpošanas, lidlauka un lidostas teritorijas infrastruktūras attīstībā, kas būs īpaši svarīgi, aviācijas nozarei atkopjoties no pandēmijas ietekmes.

“Lai gan grūti prognozējamajos globālās pandēmijas apstākļos lidosta nevarēja sasniegt izvirzītos mērķus pasažieru un lidojumu skaita ziņā, mūsu saimnieciskā darbība ir bijusi labāka par plānoto, –

Lidostas apgrozījums ir bijis par 12 % augstāks, bet zaudējumi par 52 % mazāki, nekā tika prognozēts. 2021. gads parādīja, ka esam spējīgi pielāgoties mainīgajai situācijai, operatīvi pārskatot un organizējot ikdienas darba procesus, darbinieku un finanšu resursus gan gada pirmajā pusē, kad lidostas darbs ritēja izdzīvošanas režīmā, gan otrajā pusgadā, kad pēc valsts noteikto ceļošanas ierobežojumu samazināšanas un ES digitālā ceļošanas sertifikāta ieviešanas pasažieru skaits atkal strauji pieauga. Tas ir prasījis arī spēju ilgtermiņā analizēt attīstības prognozes nozarē un atbilstošos lidostas pakalpojumu un infrastruktūras attīstības projektus,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Lidosta “Rīga” pērn ir arī saglabājusi līderpozīcijas starp Baltijas valstu galvaspilsētu lidostām, apkalpojot 38 % no kopējā pasažieru skaita (Tallinā 21 %, Viļņā 31 %), 39 % lidojumu (Tallinā 27 %, Viļņā 25 %) un 47,5 % no kopējā kravu apjoma (Viļņa 26 %, Tallina 18 %).

Savu saimniecisko darbību lidosta 2021. gadā daļēji turpināja finansēt ar valsts atbalsta līdzekļiem – lidostas pamatkapitāla palielināšanu par 35,2 miljoniem eiro un atbrīvojumu no dividenžu maksājuma par 2019. finanšu gadu 4,5 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi tika saņemti 2021. gada jūnijā.

2021. gadā lidostā “Rīga” tika apkalpoti

2,35 miljoni pasažieru (+17 % pret 2020. gada / -70 % pret 2019. gada),
39 tūkstoši lidojumu (+10 % pret 2020.g. / -55 % pret 2019. g.),
27,8 tūkstoši tonnu gaisa kravu (+20 % pret 2020.g. / +2 % pret 2019.g.).