Latvijas nepiedalīšanās “Nord Stream 2” gāzesvada būvniecībā neatbilst mūsu valsts nacionālajām interesēm, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentējot Vācijas un Somijas lēmumu atļaut būvēt “Nord Stream 2” gāzes vadu tās teritoriālajos ūdeņos, Lembergs norādīja, ka šīs valstis šādi rūpējas par drošu energoapgādi. “Vācija domā par drošu gāzes piegādi,” uzskata Lembergs, piebilstot, ka Berlīne vairāk rūpējas par sevi, nevis amerikāņu multimiljardieru bagātību.

Atšķirībā no Latvijas, Vācija un arī Somija aizstāv savas nacionālās intereses, uzskata Lembergs, piebilstot, ka atbraucot ASV finanšu ministra vietniekam, Latvija nostājas uz pēcpuses vai galvas, un paklausīgi izpilda visneiedomājamākās rekomendācijas. “Neceriet, ka tāda valsts var pieņemt nacionāli izdevīgu pozīciju,” samēra ass savos izteikumos bija Ventspils mērs.

Viņam gan nav skaidrs, kas Latvijai traucē īstenot savas nacionālās intereses. Pēc Lemberga sacītā, varbūt tās ir bailes. “Baidās un viss. Algu samazinās, varbūt amatu zaudēs,” sacīja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka pret “Nord Stream 2” projektu visaktīvāk iebilst Amerikas Savienotās Valstis, kuru interesēs ir sašķidrinātā veidā pārdod slānekļa gāzi Eiropas tirgū. “Brīnos, ka tie rīdzinieki ir jau nolēmuši, ka visa Latvija patērēs dabasgāzi un vēlas, lai tā būtu dārgāka, nekā ja tā nāktu no Krievijas, it kā gāzei būtu nacionalitāte, reliģiskā vai partejiskā pārliecība,” sacīja Lembergs.

Kā zināms, Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” pērn saņēma piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2″ gāzesvadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu.

Tomēr neraugoties uz ekonomisko ieguvumu, valdība, atrunājoties ar drošības riskiem, jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.