Neraugoties uz to, ka Ventspils pilsētas pašvaldība ik gadu bijusi Valsts kontroles (VK) pārbaudāmo pašvaldību izlasē, iebildumi attiecībā uz vienošanās klasifikāciju un saturu iepriekš nav saņemti, komentējot VK un domes atšķirīgo viedokli attiecībā uz ieņēmumu grāmatošanu, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs informēja, ka Valsts kontrole publicējusi atzinumu ar ieteikumiem “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”, tai skaitā par Ventspils pilsētas pašvaldības 2017. gada budžeta izpildi.
No atzinuma secināms, ka, neskaidro normatīvo aktu dēļ, starp Ventspils pilsētas pašvaldību un Valsts kontroli pastāv viedokļu dažādība par to, kā iegrāmatot starp Ventspils pilsētas domi un SIA “”Ventspils naftas” termināls” vienošanās rezultātā no uzņēmuma pašvaldībai samaksātos 2,5 miljonus eiro.
“Šāds līgums starp Ventspils domi un SIA ““Ventspils nafta” termināls” pastāv jau 15 gadus, bet VK līdz šim nav nākusi klajā ar kaut kādiem iebildumiem,” neizpratni pauž Lembergs.
Pēc viņa sacītā, galvenais strīds ir par to, ka pastāv viedokļu dažādība, kā iegrāmatot vienošanos starp uzņēmumu un domi. “Dome bija iegrāmatojusi, ka tas ir ziedojums, lai gan būtībā tā ir brīvprātīga vides vienošanās. Grāmatvedības kontos netika atrasta cita vieta, kur to iegrāmatot, un līdz ar to VK saka, ka, ja tā ir brīvprātīga vides vienošanos, tad tas nav ziedojums, un tad rodas jautājums – kur viņu iegrāmatot? Ja nevar atrast citu vietu, kur iegrāmatot, tad iegrāmato to, kā pamatbudžeta ienākumu,” skaidroja Lembergs.
“Te svarīgais ir tas, ka šie 2,5 miljoni eiro ir iztērēti skolu un bērnudārzu remontiem [..]. Taisīt lielu jampadraci no tā, kurā grāmatvedības kontā ko iegrāmatot, un tajā pasākumā iesaistīt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – tas neizskatās visai pārliecinoši, vēl pie tam 15 gadus to jautājumu vērtējot,” izteicās Ventspils mērs, apliecinot, ka no SIA ““Ventspils nafta” termināls” saņemtie līdzekļi ir ieguldīti ventspilnieku interesēs un labklājības uzlabošanā.
“Tas birokrātiskais spiediens pieaug. Atskaites pieaugušas desmit reizes. Tas apjoms ir tik liels, ka to prātam neaptvert un neizskatīt. Nesaprotu, kam tas ir vajadzīgs,” savu sašutumu neslēpj politiķis, norādot, ka “pavisam drīz nebūs tie, kas strādās reālo darbu, jo viss sāksies un beigsies ar atskaitēm”.
“Visi runā par to, ka jāsamazina pārvaldes aparātu, bet tad ir jāsamazina arī atskaites. Ja neiesniedz atskaiti, tad nepilda Ministru kabineta noteikumus, ja tos nepilda, tad pārkāpj likumu, ja pārkāpj likumu, tad var atlaist domi. Ja tāds ir tas mērķis, tad mēs ejam pareizajā virzienā, bet kāds no tā ir labums iedzīvotājiem? Tas nav saprotams,” izteicās Lembergs.
Kā zināms, Valsts kontrole š.g. 18. oktobrī publiskotajā revīzijā “Par Latvijas Republikas 2017. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” secinājusi, ka pašvaldību gada pārskatos iekļautā informācija ir nepilnīga un nesniedz precīzas ziņas par pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumiem, pašvaldību saistībām, ieņēmumiem no ziedojumiem un pašvaldību deputātu mēnešalgām.
Foto: F64
