Latvijai nevajadzētu kavēties ar dzelzceļa elektrifikāciju, citādi mūsu valsts zaudēs konkurences cīņā Lietuvai, otrdien, 7. novembrī, preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Saņemtajā atzinumā no Eiropas statistikas biroja “Eurostat” teikts, ka projektam nepieciešamajai VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) pamatkapitāla palielināšanai par 120 miljoniem eiro būtu ietekme uz valsts budžeta deficītu. Lembergs aicināja šim jautājumam nepieiet emocionāli.

“Pirmkārt, mēs esam starptautiskā konkurencē. Ja skatāmies uz Ķīnas un Indijas kravām, tad šo kravu apjoms uz Latviju pieaugs, bet mēs konkurēsim, pirmkārt, ar lietuviešiem. Tādā gadījumā, jautājums, uz kurieni vedīs šīs kravas? Vēl pirms gada Lietuva teica, ka elektrificēs savu dzelzceļu virzienā uz Baltkrieviju līdz 2030. gadam. Šobrīd ir izsludināti trīs iepirkumi, lai Lietuvā sāktu elektrifikāciju un pabeigtu 2021. gadā,” stāstīja Lembergs.

Viņš norādīja, ka atšķirībā no Latvijas, Lietuvas dzelzceļa elektrifikācijai Eiropas Savienības (ES) finansējums nav paredzēts. “Viņi visu finansēs no valsts budžeta. Kamēr mēs runāsim, lietuvieši uzbūvēs elektrificētu dzelzceļu līdz Baltkrievijai, baltkrievi uzbūvēs līdz viņu robežai, un Latvija vairs nebūs vajadzīga,” sacīja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējā laikā starptautiskos pārvadājumus visā pasaulē veic pa “zaļo” koridoru, kur neizmanto fosilo kurināmo. To izmanto, piemēram, visas lielās automobiļu kompānijas pasaulē – “Peugeot”, “Fiat”, “Volkswagen” u.c.

“Ja būs iespēja, viņi priekšroku dos elektrificētam koridoram, jo viņiem ir jārisina arī CO2 izmešu jautājums. Ja Latvijai nebūs elektrificēta dzelzceļa, tādā gadījumā no Latvijas pakalpojumiem atteiksies, ja to varēs izdarīt kāds cits,” skaidroja Ventspils mērs.

“Pasaule mainās, bet Latvijas doma pagaidām atpaliek, un es te saskatu ļoti lielu neizpratni,” sacīja Lembergs, norādot, Latvijas valdībai šī ir “ļoti liela izšķiršanās”.

Pēc Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja sacītā, ieguldījums LDz pamatkapitālā nebūtu jāveic uzreiz, to varētu darīt pa daļām, neradot tik lielu slodzi uz valsts budžetu.

“Aktīvu vērtība jau nesamazinās, un principā jau kaut kad var pārdot un kaut vai daļu naudas saņemt atpakaļ. Katrā ziņā, tas ir daudz drošāks ieguldījums nekā “airBaltic” gadījumā.”

“Latvijai tāpat būs jāveic CO2 izmešu samazinājums, ko iegūtu, elektrificējot dzelzceļu. Tad CO2 izmešu samazinājums būs jāizdara citā nozarē, kur tāpat vajadzēs finansējumu no valsts budžeta. Tam jāpieiet profesionāli. Šobrīd es dzirdu augstākajā līmenī ļoti virspusēju un brīžiem pat bezatbildīgu runāšanu,” pauda Lembergs.

“Tā ir milzīga atbildība Latvijas nākotnes priekšā. Pazaudēt 340 miljonus eiro Eiropas naudas CO2 samazināšanai, es teiktu, tas ir tuvu noziegumam,” rezumēja Ventspils mērs.

Jau vēstīts, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmās kārtas plānotās izmaksas pārsniedz pusmiljardu eiro. Projektam paredzētais Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 346 miljonus eiro.

Pašlaik Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla, kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 55%. Pēc 2030. gada, kad Lietuvas dzelzceļš būs elektrificējis dzelzceļa līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdai, Lietuvā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas konkurentiem tranzīta nozarē, būs elektrificēti 25% kopējā dzelzceļa tīkla.