Latvija var iztikt bez pārmērīgi dārgā “Rail Baltica” projekta, bet bez dzelzceļa elektrifikācijas nevar, jo tas ir jautājums par mūsu valsts konkurētspēju, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentējot plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, ka partija “Vienotība” ir panākusi neformālu vienošanos ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta izbeigšanu apmaiņā pret priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo finansējumu, Lembergs norādīja, ka tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka Meroni no viņam arestētās mantas finansē jau vairākus politiķus un politiskos spēkus, tai skaitā Ģirtu Valdi Kristovski un Artusa Kaimiņa partiju.

Taču turpinot par dzelzceļa elektrifikāciju, Lembergs norādīja, ka tie cilvēki, kas iestājas pret dzelzceļa elektrifikāciju, ir vai nu muļķi, vai par tādiem izliekas. “Man īsti nav skaidrs, ko viņi ar to grib sasniegt,” uzsvēra Lembergs.

Viņš atgādināja, ka par šo projektu ar Eiropu vienojās tieši Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas jeb “Vienotības” valdības. “Starp tiem projektiem, par kuriem bija vienošanās Dombrovska-Straujumas valdību laikā, bija arī Latvijas dzelzceļa elektrifikācija. No Eiropas struktūrfondu naudas tam bija paredzēts tērēt 350 miljonus eiro, un tas tika formulēts kā vides projekts,” skaidroja Ventspils mērs.

Viņš uzsvēra, ka Latvija, protams, var atteikties no šī projekta, bet tādā gadījumā 350 miljoni eiro aizietu zudībā. Viņš gan atgādināja, ka Latvija uzņēmusies saistības samazināt CO2 izmešu daudzumu un Latvijas dzelzceļam tik un tā būs prasība ieviest “zaļo koridoru”, kas paredz, ka vilciens izmanto tikai lokomotīves, kuru darbināšanai netiek dedzināti naftas produkti, līdz ar to Latvija no tā nākotnē neizbēgšot.

“Pirms pieņemt šādu negatīvu lēmumu jāatceras, ka lietuviešu plānos vēl pirms diviem gadiem nebija elektrificēt dzelzceļa posmu no Baltkrievijas līdz Lietuvai, bet viņi pa diviem gadiem ātri uztaisīja iepirkumu un Lietuva tagad būs savienota ar Baltkrieviju visā tās garumā (…) No Latvijas robežas līdz Daugavpilij, līdz Jēkabpilij vai Rīgai dzelzceļš šobrīd nav elektrificēts, līdz ar to Latvija šajā konkurences cīņā zaudēs,” uzskata Lembergs, pieminot, ka Meroni, kas iestājas pret šo projektu, agri vai vēlu aizbēgs ar visu naudu.

Savukārt runājot par “Rail Baltica” projektu, viņš norādīja, ka bez šāda projekta, kas maksā pusotru miljardu eiro, Latvija var iztikt, bet bez elektrifikācijas nevar. “Vācijā ir vesela virkne pilsētu, kur aizliegts braukt ar dīzeļdzinējiem, tā kā nākotne klauvē pie durvīm jau tagad,” uzsvēra Lembergs.

“Skaidrs, ka tas ir politisks projekts (…) un jebkurš, kurš izsakās par to kritiski, tiek uzskatīts par Kremļa vai Trampa aģentu. Bet man veselais saprāts neiet kopā ar to, kāpēc, lai nokļūtu no Rīgas centra līdz lidostai jāiegulda pusmiljards eiro,” runājot par “Rail Baltica”, sacīja uzsvēra Lembergs.

Jau vēstīts, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmās kārtas plānotās izmaksas pārsniedz pusmiljardu eiro. Projektam paredzētais Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 346 miljonus eiro.

Pašlaik Latvijā ir elektrificēti 14% no dzelzceļa tīkla, kas ir ievērojami mazāk par Eiropas Savienības vidējo rādītāju – 55%. Pēc 2030. gada, kad Lietuvas dzelzceļš būs elektrificējis dzelzceļa līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdai, Lietuvā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas konkurentiem tranzīta nozarē, būs elektrificēti 25% kopējā dzelzceļa tīkla.