Valdība nesen lepni ziņoja, ka esam pirmā valsts Eiropā, kas apturējusi Krievijas lauksaimniecības produktu importu. Tomēr ir kāda sfēra, kur atkarību no Krievijas nav izdevies mazināt gadiem. Tas ir dzelzceļš. Kā kļuvis zināms TV3 raidījumam “Nekā personīga”, “Latvijas dzelzceļš” joprojām turpina iepirkumos iegādāties pakalpojumus no Krievijas kompānijām, lai uzturētu Putina režīmā ražotās sakaru sistēmas.

Dzelzceļš ir svarīgs veids, kā ātri lielos apjomos pa sauszemi pārvietot smagas kravas. Arī militāro tehniku. Bet Latvijas dzelzceļš joprojām turpina izmantot Krievijā radītas sakaru sistēmas, kas agresorvalstij ļauj sekot tam, kas notiek uz mūsu sliežu ceļiem.

2020.gadā, proti, divus gadus pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, raidījums “Nekā personīga” stāstīja, ka “Latvijas Dzelzceļš” iepērk svarīgu sakaru tīkla infrastruktūru no Baltkrievijas valsts uzņēmuma, kas apkalpo baltkrievu armiju. No kompānijas “AGAT – vadības sistēmas”.

Tas ir meitas uzņēmums valsts holdingam, kas nodrošina praktiski visus Baltkrievijas armijas izmantotos sakaru rīkus. Tajā skaitā ierīces izlūkošanai, īpaši aizsargātu skaitļošanas tehniku, radiolokācijas iekārtas un karaspēka kontrolmēraparātus. Tolaik Latvijas dzelzceļš apgalvoja – jau 2 gadus notiekot darbs, lai baltkrievu sistēmu nomainītu.

Mēnesi pēc Ukrainas kara sākuma dzelzceļa vadība solīja, ka esot noslēgusies projekta pirmā fāze, un visu projektu plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām. Jau tolaik vairākas par drošību atbildīgās amatpersonas ar bažām raudzījās uz dzelzceļa iesaistīšanu slepenajos krīzes plānos, kas paredz kādu nelaimju vai potenciāla militāra apdraudējuma novēršanu.

Esam iegājuši trešajā Ukrainas kara gadā. Valsts iestādes mudina uzņēmējus nesadarboties ar Krieviju, lai nestiprinātu tās kara mašinēriju. Tomēr valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” sadarbību ar agresoru turpina ne tikai pārvadājot caur mūsu valsts teritoriju krievu graudus un citus produktus. Valsts dzelzceļa sistēmas saimnieks joprojām pērk pakalpojumus, lai nodrošinātu krievijā un baltkrievijā ražoto sakaru un operētājsistēmu darbību un uzturēšanu.

Par 12 700 eiro bez konkursa nolemts pirkt vairāku specifisku operetājsistēmu uzturēšanas pakalpojumus (Z/OS operētājsistēmas, MQSeries DB2 un Ziņojumu pārraides sistēmas (SPS) atbalsta uzturēšana). Kā skaidro dzelzceļa nozares speciālisti, tad šī ir automatizēta pārvadājumu operativās vadības sistēma, ko saīsinājumā dēvē par APOVS. Un to var uzskatīt par kritiski svarīgu iekšējās sakaru sistēmas sastāvdaļu. Ar tās palīdzību iespējams kontrolēt pārvadājumu procesu un tas darbojoties arī kā savienojošs elements starp vairākām dzelzceļa izmantotām apakšsistēmām.

Kā šī produkta piegādātājs ir izvēlēta Krievijas kompānija aģentūra “Himekspert” (Химэксперт). Tās darbības veids gan ir nedaudz cits – uzņēmums ir laboratorijas aprīkojuma piegādātājs, kas pakalpojumus piedāvā molekulāri bioloģiskajām laboratorijām. Kā liecina kompānijas publiski sniegtā informācija, starp tās top klientiem ir Krievijas federācijas izmeklēšanas komiteja, Krievijas Iekšlietu ministrijas galvenais direktorāts Stavropoles un Irkutskas reģionos, krievijas federālais soda izpildes dienests, Centrālais epidemioloģijas pētniecības institūts, kas atrodas RosPotRebNadzora (Роспотребнадзора) struktūrā. Tātad galvenie uzņēmuma sadarbības partneri ir saistīti ar Krievijas iekšlietu un drošības struktūrām.

Latvijas dzelzceļa un “Himekspert” līguma darbības termiņš plānots no šī gada 1.aprīļa līdz 2025.gada 31.martam.

90 200 eiro dārgu līgumu līdz šī gada beigām Latvijas dzelzceļš noslēdzis ar Krievijas firmu “Innoteh” (Иннотех). Tas paredzēts, lai nodrošinātu “Staciju automatizētās vadības sistēmas jeb SAVS programmatūru. Ar šīs sistēmas palīdzību iespējams automatizēt Kravu iekraušanas procesu un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citu – Kravu pārvadājumu sistēmu.

Iepirkums: Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) izmaiņu pieprasījumu izstrādes darbu pasūtīšana.

IT Uzņēmums “Innoteh” ietilpst Krievijas holdingā T1. Tas ir lielākais Krievijas IT sistēmu izstrādātājs un uzturētājs. Tā īpašnieki publiski nav atklāti. Bet kompānija sadarbojas ar Krievijas pastu, “Rostelekom”, lielāko ūdens spēkstaciju uzņēmumu “RusHidro”, “Rosteh” un citām ar režīmu saistītām kompānijām. Noslēgtā līguma termiņš ir līdz šī gada beigām.

Par 6700 eiro Latvijas dzelzceļš līdz šī gada beigām pagarina līgumu par trīs specifisku programmu autortiesību atbalsta uzturēšanu. Pakalpojuma sniedzējs ir Krievijas uzņēmums “AJtrans” (АЙТРАНС). Kopmānija kopš 1998.gada izstrādā programmatūru automatizētām uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” vadības sistēmām kravu pārvadājumiem.

Iepirkums: Līgums Par programmas līdzekļu CKM, EDS un SP autortiesību atbalsta uzturēšanas pagarināšanu.

Autora atbalsts Komutācijas un maršrutēšanas centra (SRC) programmatūras Latvijas nacionālajā mezglā “Infoset-21”, Elektroniskās dokumentu piegādes sistēmas (EDDS), protokolu sarunu serveri(SSP).

Robežas stiprināšanas darbi, lai nodrošinātu mūsu valsts drošību, pamatīgi satrauca Daugavpils mēru. Pretmobilitātes plāns paredz ceļu bloķēšanu, aizsargsistēmu veidošanu. Sava loma krīzes brīdī būtu arī dzelzceļam.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja: “Ja Krievijas puse nonāk elektroniski informācija par visu mūsu iekšējo kustību, nu tas nav drošību veicinoši. Pat vairāk – apdraudoši. Latvija nav tik milzīga valsts kā Krievija, kam dzelzceļš ir galvenais lielu militāru Kravu transportēšanas veids. Bet arī mūsu armijas plānos dzelzceļam ir noteikta loma. Arī jaunā Sēlijas poligona tuvumā atrodas sliežu ceļš. Sliedes Baltijas valstis caur Suvalku koridoru savieno ar pārējo Eiropu. Dzelzceļš var palīdzēt ātri pārvietot lielu daudzumu civiliedzīvotājus no krīzes skarta reģiona. Militāro mācību laikā dzelzceļu izmanto arī sabiedroto spēku tehnikas pārvietošanai.”

Viedokli pauž arī Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns. Viņš norāda, ka riski vai varianti par to, ka informācija vienlaikus par Latvijas sabiedroto vai Latvijas pašas spēku pārvietošanos tagad ikdienā vai arī, krīzē eskalējoties vai pieaugot, būtu pieejama tik viegli pretiniekam, tas nav pieļaujams. “Tas ir drošības apdraudējums. Mūsu plāniem, mūsu rīcības brīvībai vai mūsu pārvietošanās brīvību ietekmējošs faktors,” sacīja Latkovskis.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Izraut vienā dienā Latvijas dzelzceļa ārā no šīs ekosistēmas droši vien ir izaicinājums, bet jebkurā gadījumā kara apstākļos nav pieļaujama situācija, kad šāda veida informācijas pieejamību par mūsu kritisko infrastruktūru mūsu faktiski ienaidniekam dod iespēju iegūt šādu kritisku informāciju.”

Latvijas dzelzceļš raidījumam “Nekā personīga” par šiem iepirkumiem no Krievijas atbildēt izvēlējās tikai rakstveidā. Šīs sistēmas uzņēmums izmantojot pēdējos 20-30 gadus, un tik ātri no tām pāriet uz jaunām neesot iespējams. Tieši tāpat kā 2020. gadā arī šobrīd Latvijas dzelzceļš piesauc kopā ar Igauniju uzsāktu projektu, lai kaitīgās iekārtas pamazām nomainītu. Tā ietvaros iepriekš jau līdz šī gada beigām tika solīts projektu pabeigt. Bet tagad atklājas, ka radušās problēmas. Kas nozīmē Satiksmes ministra solījumu pēc iespējas ātrāk aizstāt šaubīgās sistēmas īstenot var neizdoties.

“Latvijas dzelzceļš” atbilde raidījumam “Nekā personīga”: “Ņemot vērā ievērojamos finanšu līdzekļus – pēc pēdējiem aprēķiniem aptuveni 8 milj. EUR, kas nepieciešami, lai veiktu IT sistēmu nomaiņu, darbu otro kārtu bija plānots uzsākt 2024.gadā, izmantojot valsts un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) Militārās mobilitātes līdzekļus. Tomēr, neskatoties uz to, ka LDz jau vairākus gadus iesniedz attiecīgus pieteikumus, kā arī ir saņēmis apliecinājumus no valsts institūcijām par nepieciešamo līdzekļu iespējamo piešķiršanu, pagaidām finansējums šo sistēmu nomaiņai nav piešķirts.”

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs no “Jaunās Vienotības” Ainars Latkovskis, vaicāts, vai Krievija aizvien spēj tiešsaistē vai vismaz attālināti redzēt un novērot to, kas notiek uz mūsu dzelzceļa sliedēm un mūsu dzelzceļa sistēmā, atbildēt nevarēja. “Nu, šī ir informācija, ko mēs tagad esam lūguši mūsu dienestiem, tā kā mēs iepazīsimies tuvākajā laikā,” viņš sacīja raidījumam “Nekā personīga”.

Savukārt Briškens pauda, ka “process, lai pārietu uz cita veida programmnodrošinājumu, iespējams, vēl nav noslēdzies”. Viņš arī piemetināja, ka pagaidām viņam nav pietiekami daudz informācijas, lai spriestu. “Katrā ziņā politiski esmu signalizējis gan “Latvijas dzelzceļam”, gan citiem dzelzceļa infrastruktūrā un ekosistēmā esošajiem spēlētājiem, ka šis ir brīdis, ka ar augstāko prioritāti pārorientēties uz rietumiem,” norādīja satiksmes ministrs.

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns komentē: “Ja mēs neesam arī ikdienā atbildīgi par to, kas notiek tajā kritiskajā infrastruktūrā, par viņas drošību, par personāla atbilstību un lojalitāti, tad, iestājoties krīzes momentam, mēs gribētu, es gribētu, ka tur ir tiešām uzticami un atbilstoši cilvēki, ar kuriem esam droši. Kuri zina mūsu vajadzības, kuriem mēs droši varam izstāstīt mūsu vajadzības, kas mums ir nepieciešamas, un kopīgi arī uztaisīt mūsu plānus.”

Jāatgādina, ka arī jaunajos “Škoda” pasažieru vilcienos ir iemontētas Krievijā ražotas sakaru iekārtas, lai vilcieni spētu sazināties ar sistēmām uz “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūras. Pret to bija iebildis Valsts drošības dienests un CERT.LV. Pirms vairāk nekā gada tā laika Satiksmes ministrs Tālis Linkaits solīja – iekārtas nomainīs, kad Latvija būs saņēmusi visus “Škoda” ražotos vilcienus. Pagaidām par šādu plānu “Pasažieru vilciens” sabiedrību nav informējis.