Valsts prezidents Raimonds Vējoņis novembra sākumā iesniedza priekšlikumu, kas paredz, ka no 2020.gada “zaļās enerģijas” ražotāji tiks dāsnāk atbalstīti kā līdz šim, tomēr pret to iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas neredz nepieciešamību vēl dāsnāk subsidēt “zaļo enerģiju”.
Kā pamatojumu LDDK min to, ka šādas subsīdijas negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jeb šī likumprojekta ieviešana varētu vēl vairāk sadārdzināt elektroenerģijas cenu gala lietotājiem, kā arī bažas rada fakts, ka likumprojektu izskata cilvēki, kuru vidū nav ne uzņēmēji, ne Ekonomikas ministrija.
„Nav skaidrs, kāpēc Latvijā, kur atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas bilancē jau sasniedz teju 38%, tiek piedāvāts radīt jaunus atbalsta mehānismus, kā arī ir nesaprotams, kādēļ galvenais akcents likts uz dāsni subsidēto elektroenerģijas ražošanu, jo saskaņā ar statistiku arī transporta un energoefektivitātes jomā varam panākt labu efektu, bet šobrīd elektrība ir galvenais no tematiem, un šobrīd pats dārgākais,” sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Meņģelsone arī norādīja, ka Latvijai jau ir elektrotīklu savienojumi ar Igauniju un Lietuvu, un tas darīts, lai varētu pieslēgties un lētākai citur saražotajai enerģijai, savukārt Enerģētikas drošības komisijas priekšsēdis Juris Ozoliņš, ka komisijas ieteikumi ir vērsti uz laiku pēc 2020. gada.
Tāpat Ozoliņš mierina, ka atbildīgie dienesti šobrīd nav iesaistīti, jo pagaidām priekšlikums vēl nav gatavs likumprojekts un turpmākajās diskusijās būs iesaistīti arī pārējie.
2016.gadā Latvija patērēja 7,26 teravatstundas elektrības, secināts, ka līdz 2027.gadam tas palielināsies par 0,68 teravatstundām, tādēļ plānots, ka līdz 2030.gadam tiks ražotas papildus divas teravatstundas no vietējiem atjaunojamiem resursiem.
Ņemot vērā, ka paredzētās papildu jaudas krietni pārsniedzot nākotnē prognozēto pieprasījuma pieaugumu, plānotās subsīdijas plānots iestrādāt elektrības tarifā, nosakot maksimālo apmēru – 35 eiro par megavatstundu.
Jaunais likumprojekts arī spēs uzlabot apstākļus gan mājsaimniecībām, gan maziem uzņēmumiem, kas uzstāda, piemēram, saules baterijas, lai pats sevi apgādātu ar elektrību, bet lieko strāvu pārdod kopējai elektrosistēmai.
Jaunajā likumprojektā paredzēts arī vērienīgs atbalsts “zaļās enerģijas” ražotājiem, respektīvi, 2030.gadā izmaksājamais atbalsts varētu sasniegt 45 miljonus eiro.
Foto: Finanšu ministrija
