Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir kategoriski pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. Savos priekšlikumos LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā.
LBAS atkārtoti norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju2 augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas būtiski samazinājās. Energoresursu inflācija 48,8% apmērā ievērojami pārsniedza Eirozonā sasniegtos 36,9%.
EUROSTAT dati rāda, ka darbaspēka izmaksas pēdējos 8 gados Latvijā ir augušas krietni lēnāk, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm: ja Latvijā tās ir augušas par 28%, tad Lietuvā – par 37%, Igaunijā – 169%, Polijā – par 118%. Ja apskatām pēdējos 10 ceturkšņus, sākot ar 2021. gadu, tad EUROSTAT dati liecina, ka darbaspēka izmaksas pie vidējās darba samaksas Latvijā pieauga par 25,7% , Lietuvā par 31,8%, Igaunijā par 33,2%, Polijā par 40% . Atbilstoši Latvijā – par 386 eiro, Lietuvā – 491 eiro, Igaunijā – 625 eiro. Tas nozīmē, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir konkurētspējīgas, un Latvija vairs nedrīkst būt lētā darbaspēka valsts.
Ņemot vērā augsto dzīves dārdzību un Latvijas darbinieku algu atpalicību ne tikai no ES, bet arī no Baltijas valstu darbinieku algām, nav pieļaujams mazināt Latvijas darbinieku darba samaksu un viņu ģimeņu ienākumus, un LBAS stingri iestāsies pret šādām iniciatīvām.
Papildus LBAS atgādina, ka virsstundu darbam uzņēmumā ir jābūt izņēmumam, un darba devējam ir jāprot organizēt darba procesu tādā veidā, lai virsstundu darbs neveidotos vai būtu reta parādība. Mēģinājums mazināt virsstundu darba samaksu liecina par centieniem uz esošo darbinieku un to ienākumu rēķina mazināt darbinieku trūkumu Latvijā.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Šie dati parāda, ka runas par to, ka darba samaksas ziņā neesam konkurētspējīgi, nav patiesas. Mums jau tā ir zemākas algas, no kurām realitātē aprēķina nodokļu bāzi. Un, ja darbaspēka izmaksas atpaliek no Baltijas valstīm, Polijas, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm, tad nav nekādas nepieciešamības mazināt strādājošo darba samaksu un sociālās garantijas. Ar investīciju un inovāciju palīdzību mums jāvirza mūsu tautsaimniecība uz augstāku pievienoto vērtību.”
LBAS neatbalsta noteikuma atcelšanu par koplīgumu spēka esamību pēc tā termiņa beigām. Tā ir būtiska garantija darbiniekiem, ka pēc koplīguma termiņa beigām darbinieki nepaliek bez sociālajām garantijām. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka praksē bieži sastopami gadījumi, kad darba devējs vilcinās noslēgt jaunu koplīgumu. Darba devējam ir visas juridiskās un praktiskās iespējas vest sarunas ar arodbiedrību un slēgt jaunu savstarpēji pieņemamu koplīgumu.
Darba likumā paredzētais pienākums saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā ilgstošus gadus kalpoja par filtru darba devēja netaisnīgas atlaišanas un arodbiedrības biedru diskriminācijas novēršanai. Šādas prasības atcelšana tikai raidītu signālu Latvijas darbiniekiem par to, ka valsts ir gatava mazināt arodbiedrību un attiecīgi apvienošanās brīvības aizsardzību. Igaunijā jau vairāk nekā 14 gadus, Lietuvā vairāk nekā 10 gadus šo problēmu risina ar Darba tiesas palīdzību, kura šos jautājumus izskata ātri un līdzsvaroti, pie tam, ievērojami mazinot tiesu institūciju pārslogotību.
Eiropas Komisija un paši darba devēji norāda uz akūtu darbinieku trūkumu. LBAS uzsver, ka darba samaksa ir primārā darbinieku motivācijas sastāvdaļa un galvenais iemesls darbaspēka migrācijai.
Darba devējiem un politiķiem Latvijā ir nepieciešams sniegt pozitīvus signālus Latvijas darba spēkam, ka Latvija virzās labklājības virzienā, nepieļauj darbinieku tiesību un sociālās aizsardzības noplicināšanu, bet, tieši otrādi, – investē savā vērtīgākajā resursā – darbaspēkā.
