Lai gan Meksikas valdība sarunās Vašingtonā cenšas glābt Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), tūkstošiem meksikāņu lauksaimnieku un strādnieku trešdien izgāja ielās, pieprasot izstāšanos no šīs vienošanās, jo šis līgums nav nācis par labu valstij.

Ņemot vērā rūgto pieredzi 1994.gadā, kad ekstrēmistu grupējums Sapatistu nacionālās atbrīvošanās armija Meksikā sāka pat bruņotu sacelšanos NAFTA apstiprināšanas dēļ, šie protesti, kas tūkstošiem meksikāņu izveduši ielās, var beigties ar milzu sacelšanos.

Tomēr tie, kas šobrīd sākuši protestus, lielākoties ir mazie lauksaimnieki, kas nav apmierināti ar aso konkurenci, kurā viņi vaino brīvās tirdzniecības līgumu. Tādēļ līguma saglabāšanas gadījumā, zemnieki pieprasa, lai no tā tiktu svītrotas visas normas, kas attiecas uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

Ir arī līguma atbalstošā puse – lielākā daļa meksikāņu, kā arī galēji kreiso līderis Manuels Lopess Obradors atbalsta līgumu, jo tas palīdzējis radīt daudz jaunu darbavietu, īpaši autoražošanā un citās rūpniecības nozarēs.

Meksikas valdība vēlas saglabāt brīvo pieeju ASV un Kanādas tirgiem, kas šobrīd uzņem 85% no valsts eksporta apjoma.

Meksika šobrīd gadā importē lauksaimniecības produktus par 18,5 miljardiem dolāru un kļuvusi par vissvarīgāko ASV lauksaimniecības ražojumu noieta tirgu.

ASV prezidents Donalds Tramps, pamatojoties uz darba vietu saglabāšanu amerikāņiem, vēlas no šī līguma atbrīvoties, kuri sūdzas par darbavietu aizplūšanu uz Meksiku.

Foto:josemiguels/https://pixabay.com/en/users/josemiguels-2119574/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/