Latviju nodokļu ieņēmumu samazināšanās skārusi vissmagāk. Igaunijai šajā ziņā klājies krietni labāk. Arī Lietuvas rādītāji vairākās jomās ir iepriecinošāki.
Finanšu ministrija informē par nodokļu ieņēmumu Baltijā pēdējos trīs gados izmaiņām un attīstības atšķirībām, ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze ir būtiski ietekmējusi visu Baltijas valstu nodokļu ieņēmumus.
Latvijas kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 2010. gadā ir gaidāmi aptuveni par 29% zemāki nekā 2008. gadā, ko nosaka nodokļu ieņēmumu kritums par 26% 2009. gadā un vēl par 4,4% 2010. gadā. Lielā nodokļu ieņēmumu krituma pamatā ir straujais ekonomikas samazinājums – IKP faktiskajās cenās šogad ir sagaidāms par 23,5% mazāks nekā 2008. gadā, kas bija izaugsmes pīķa gads, būtiski ir pieaudzis bezdarbs, kritusies darba samaksa, portālam «Apollo» pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace.
FM tāpat norāda, ka jāņem vērā, ka laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam Latvijā bija ievērojami cikliski budžeta ieņēmumi, jo izaugsme būtiski pārsniedza potenciālo līmeni, kas vecināja darba samaksas un inflācijas kāpumu (ekonomikas pārkaršana īsu laika periodu pozitīvi atspoguļojās nodokļu ieņēmumos).
Tāpat Latvijas gadījumā jāņem vērā šādus būtiskus faktorus, kas samazināja nodokļu ieņēmumus īpaši 2009. gadā: uzkrāto PVN pārmaksu atmaksas. Sākoties krīzei, iepriekšējos gados uzkrātās PVN pārmaksas tika izmantotas gan atmaksai uz nodokļu maksātāju kontu, gan kārtējo maksājumu segšanai. PVN pārmaksa kopš 2007.gada samazinājusies par 140 milj. latu jeb 34%.
Piešķirto termiņa pagarinājumu pieaugums. Lai atbalstītu uzņēmējdarbību, ar 2008.gada 11.decembra grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» tika paplašinātas iespējas nodokļu maksātājiem, sākot ar 2009.gadu, pagarināt nodokļu nomaksas termiņu. Līdz ar to 2009.gada janvārī piešķirto termiņa pagarinājumu summa pieauga par 144,3%. Lielākā daļa jeb 56% no kopējās termiņu pagarinājumu summas bija nodokļu parādiem, kas izveidojušies 2008.gadā. 2010.gadā termiņa pagarinājumu summas atlikums ir samazinājies, tomēr joprojām katru mēnesi saglabājas vidēji 44 milj.latu apmērā.
2010. gada laikā ir vērojama situācijas stabilizācija un uzlabošanās, un gada beigās var jau sagaidīt nodokļu ieņēmumu pieaugumus. Turklāt 2010. gada dati uzrāda, ka nodokļu ieņēmumu apjoms uzlabojas straujāk nekā IKP.
Situācijas atšķirību Igaunijā pamatā nosaka fakts, ka Igaunijas attīstība bija mērenāka un nodokļu ieņēmumu kāpums sāka bremzēties jau agrāk nekā Latvijā, tas noteica lielā mērā arī mazāku ekonomikas samazināšanos krīzes laikā un ātrāku atkopšanās sākumu. Nodokļu ieņēmumi šogad Igaunijā būs aptuveni pagājušā gada līmenī.
Lietuvas budžeta situācija ir līdzīgāka Latvijai – nodokļu ieņēmumi, 2010. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2008. gada 6 mēnešiem, ir par 17% zemāki. Tas aptuveni atbilst atšķirībai ekonomiskajā attīstībā. Lietuvas IKP samazinājums ir bijis nedaudz mazāks kā Latvijā, turklāt arī izeja no recesijas ir nedaudz ātrāka.
Kopējie budžeta ieņēmumi Latvijai un arī pārejām Baltijas valstīm 2009. un 2010. gadā samazinājās mazāk nekā nodokļu ieņēmumi, jo būtiski palielinājās nenodokļu ieņēmumi, tostarp ES fondu līdzekļi. Tāpat visās Baltijas valstīs šajos gados ir veikti būtiski nodokļu pasākumi (piemēram, PVN likmes paaugstināšana un citi), kas arī daļēji kompensēja nodokļu bāzu sašaurināšanos krīzes ietekmē.
Autors: www.apollo.lv
