Pret karu Ukrainā ceturtdien Krievijā notikuši arī protesti, kurus varas iestādes apspiedušas, dažviet aizbildinoties ar Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, intervijā LTV atzina Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

“Man, personīgi, šķita un es ticēju, ka šis iebrukums nenotiks, bet es pieļāvu, ka tas varētu notikt, ņemot vērā šo milzīgo karaspēka koncentrāciju, kam neviena jēdzīga izskaidrojuma nebija,” sacīja Riekstiņš.

“Protesti vakar bija dažādās Krievijas pilsētās, vēlā naktī bija dati, ka apmēram 1700 cilvēku arestēti, pieņemu, ka tas skaitlis jau ir lielāks. Jāņem vērā, ka Krievijā pastāv pulcēšanās ierobežojumi saistībā ar Covid-19, uz šī pamata cilvēki tiek aizturēti,” sacīja Riekstiņš.

Viņš norādīja, ka cilvēki Krievijā lielākā skaitā izgāja ielās: “Redzam, ka ir vairāki ļoti redzami kultūras darbinieki, kas ir pauduši nosodījumu saistībā ar iebrukumu. Vai tam būs ietekme uz lēmumu pieņēmējiem? Diez vai. Bet uz sabiedrības kopējo viedokli tam var būt ietekme.”

Pēc viņa teiktā, šajā pašā laikā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka apmēram puse Krievijas sabiedrības uzskata, ka vaina pie visa šī konflikta ir rietumu pusē: “Tā propagandas mašinērija savu ietekmi dod.”

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai Krievijas sabiedrība ir gatava samierināties ar iespējamo valsts izolāciju no ārpasaules, vēstnieks atbildēja, ka saskaņā ar viņa novērojumiem Krievijas sabiedrība ir kļuvusi salīdzinoši politiski apātiska.