Iepriekš tika plānots, ka šogad ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, būs samazinājies par aptuveni procentu. Šobrīd konstatēts, ka ēnu ekonomika Latvijā sastāda aptuveni 25 % no Iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo LTV raidījums “Rīta panorāma”.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka atklāj, lai gan dati par to, cik lielā mērā ēnu ekonomika pieaugs vai samazināsies šajā gadā, vēl tiks apkopoti, eksperts cer, ka ēnu ekonomika paliks esošajā līmenī.

Sauka skaidro, ka pastāv gan emocionālie, gan racionālie iemesli, kas nosaka ēnu ekonomikas apmērus, taču augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā profesors skaidro ar emocionālās motivācijas trūkumu. Nesens pētījums rāda, ka iedzīvotāji kopumā ārkārtīgi neuzticas valdībai. Pētnieks atklāj, ka politikas veidotājiem būtu jāapzinās – kamēr valdības prestižs neuzlabosies un uzņēmēji nebūs apmierināti ar nodokļu politiku, ēnu ekonomika būtiski nesaruks.

“Cilvēkiem nepatīk nodokļu sistēma, uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu sistēmu, pieņemot valsts budžetu, tiek pārkāpti iepriekšējie solījumi, kā arī tiek uzlikti jauni nodokļi,” stāsta Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Diemžēl, lielai daļai sabiedrības ēnu ekonomika ir kļuvusi par normu. Sauks skaidro, ka, ja kaut kas ir kļuvis par normu, to nevar ātri mainīt un, otrkārt, to nevar mainīt ar represīvām metodēm.

Pozitīvs vērtējams ir tas, ka nākamgad paredzēti līdzekļi apjomīgam pētījumam par nodokļu sistēmu Latvijā, ko veiks Pasaules banka. Plānots šim pētījumam atvēlēt 300 000 eiro. Arnis Sauka uzskata, ka līdzīgu pētījumu varētu veikt arī Latvijas pētnieki sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem, un tas izmaksātu lētāk.