Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz Krieviju bija 1 miljards 470 miljoni eiro; imports 1 miljards 200 miljoni. Pirms gada Krievijas uzņēmēji biznesā šeit Latvijā ieguldījuši pusmiljardu eiro, informē TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Visvairāk – uzņēmumu pamatkapitālā. Aptuveni 100 miljonus elektrības un gāzes nozarē, 50 miljonus nekustamajā īpašumā. Latvija Krievijai vairāk par visu tirgojusi pārtikas preces no kā lauvas tiesa bija alkohols. Kā liecina LIAA aprēķini – top 7 eksporta preces uz Krieviju bija viskijs, medikamenti, konjaks, kokskaidu plātnes, šprotes, rums un degvīns. Importā dominē naftas un gāzes produkti. Tas bija pirms gada. Šobrīd krīze jau labu laiku kā sākusies – tā novērojusi Investīciju un attīstības aģentūra.
ANDRIS OZOLS, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors: “Mūsu aģentūras vērtējums ir, ka uzņēmēji Latvijā cieš zaudējumus. Gan tranzīta un loģistika jomā strādājošie, gan tirdzniecībā. Jo nogaidošais posms, vērojošais.. Ir uzņēmēji sabijušies. Par savu perspektīvi. Tas skādē biznesam. Ja šādas sankcijas tiks ieviestas, tad šie zaudējumi, ko uzņēmēji cieš tagad liksies ziediņi salīdzinoši ar to, kas iestāsies.”
Salīdzinot ar Krieviju tirdzniecības apjomi ar Ukrainu ir 13 reižu mazāki. Visvairāk ukraiņi Latvijā ieguldījuši banku un finanšu jomā. Nekustamo īpašumu darījumu apjoms nepārsniedza 5 miljonus eiro. Latvijas eksportpreces uz Ukrainu – medikamenti, mobilie telefoni, televizori, brētliņas un degvīns. No Ukrainas – metāla sakausējumi, vilcienu vagoni, un velkoņi. Jau pirms gada tirgošanās apjoms ar Ukrainu kritās uz pusi. Kas notiks šogad – neviens neņemas prognozēt. Tomēr no konflikta Ukrainā Latvijai esot arī savi ieguvumi.
ANDRIS OZOLS, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors : “Šobrīd var daudz lētāk Kijevas centrā, kur vispār nebija pieejamas tirdzniecības platības, tagad daudz kas ir pieejams un Latvijas uzņēmumiem mans ieteikums būtu – tie, kam ir resursi un iespējas – izmantot šo izveidojušos situāciju. Lai cik tas emocionāli nepiedienīgi liktos, bet tāds ir bizness.”
Lielākais alkohola tirgotājs uz Krieviju ir Latvijas Balzāms. Tas pieder uzņēmumam SPI Grupa, kuras īpašnieks Jurijs Šeflers ieguldījis naudu arī augstceltņu Z-torņi būvēšanā Rīgā Pārdaugavā. Akcionāra sliktās attiecības ar Kremli līdz šim neesot traucējušas Latvijas Balzāmam tirgoties Krievijā. Īsi pēc nemieru sākuma Ukrainā, uzņēmums tur nogādāja papildus dzērienu partijas, kas pietiktu vairākiem mēnešiem, ja piegādes apstātos. Uzņēmuma vadībai vislielākās bažas ir par to, ka, pēc sankciju ieviešanas, Krievijas tirgu Latvijas bizness var pazaudēt uz ļoti ilgu laiku.
VALTERS KAŽE, AS Latvijas Balzams komercdirektors: “Ja Krievija tiks izolēta ekonomiki, viņa savas ārējās ekonomiksās attiecības pārkārtos citu valstu virzienā, pamanīsies savas ekonomiskās saites veidot ar alternatīviem piegādātājiem mūsu piegādātajai produkcijai un tanī brīdī, kad šīs ekonomiskās sankcijas iedomātās varētu beigties, tad visticamāk Eiropai būs ļoti grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas.”
