Ārkārtējā situācijā vairāk jāatbalsta mājsaimniecības un darbinieki, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

“Vajag pārskatīt atbalstu, lai tas vairāk aiziet līdz cilvēkiem un mājsaimniecībā, ne tikai uzņēmumiem,” uzskata Baldzēns.

“Mēs, protams, atbalstām to, ka uzņēmumiem vajag palīdzību. Bet, kā redzam, tieši šajā jautājumā Igaunija un Lietuva mums skrien pa priekšu – gandrīz trīs reizes lielāks palīdzības apjoms aizgājis tieši mājsaimniecībām un darbiniekiem nekā Latvijā,” pauda arodbiedrības vadītājs.

Pēc viņa paustā, dīkstāves pabalstiem jābūt arī daļējas nodarbinātības gadījumā. Tas ļautu cilvēkiem strādāt nepilnu darbalaiku.

Kā zināms, piektdien, 6. novembrī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi par nepieciešamajiem atbalsta pasākumu virzieniem COVID-19 radīto ekonomisko seku novēršanai. MK lēma, ka līdz otrdienai, 10. novembrim, jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam.

Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri COVID-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz COVID-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem.

Ja COVID-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs daļēji vai pilnībā jāaptur saimnieciskā darbība, tiek plānots vērtēt iespēju piešķirt uzņēmējiem atbalstu, lai kompensētu daļu apgrozāmo līdzekļu. Atbalsta instruments būtu atkarīgs no uzņēmuma pilnīgas vai daļējas darbības apturēšanas.