Latvijas Banka publiskojusi jaunākās, 2022. gada jūnija, Latvijas makroekonomiskās prognozes. Tās izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība.

Ieilgusī karadarbība negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības izaugsmes izredzes. Taču 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija straujāks, nekā gaidīts, un tas ļauj paaugstināt izaugsmes prognozi 2022. gadam kopumā – līdz 2.9% (marta prognoze – 1.8%).

Cenu un izmaksu kāpums vājinās ekonomisko aktivitāti gada nogalē, tāpēc samazināta 2023. gada IKP pieauguma prognoze – līdz 2.4% (marta prognoze – 3.2%).

2024. gadā, paredzot konfidences uzlabošanos, prognozējama ekonomiskās izaugsmes tempa atjaunošanās – līdz 4.2% (marta prognoze bija līdzīga – 4.1%).

Karadarbības nelabvēlīgā attīstība apgrūtina globālo resursu pieejamību un ilgāk uztur augstākas resursu cenas. Tas liek paaugstināt inflācijas prognozi 2022. un 2023. gadam – attiecīgi līdz 14.8% un 7.0% (marta prognoze – attiecīgi 9.5% un 3.7%).

2024. gadam nākotnes darījumos gaidāmā energoresursu cenu krituma ietekmē, paredzot ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, inflācija samazināsies līdz 2.4% (marta prognoze – 2.1%).

Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis ekonomisko vidi, un karadarbības attīstība pastiprina jau esošos ar Covid-19 pandēmijas norisēm saistītos globālo piegādes ķēžu pārrāvumus, globālo enerģijas, materiālu un komponentu cenu spiedienu, kā arī nenoteiktību. Ņemot vērā jaunos apstākļus, jūnijā koriģētas un būtiski palielinātas eiro zonas inflācijas prognozes, savukārt izaugsmes tempi samazināti šim un nākamajam gadam.

Inflācijas kāpums ir mainījis monetārās politikas virzību vairākumā pasaules reģionu – nolemts mazināt monetārās politikas atbalstu un paaugstināt procentu likmes, tādējādi sadārdzinot aizņemšanās izmaksas valdībām un privātajam sektoram.

Eiro zonā inflācijas līmenis turpina augt un tās spiediens ir kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. Šādos apstākļos un atbilstoši iepriekš paustajām perspektīvas norādēm Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi par atbalstošās eiro zonas monetārās politikas normalizāciju. Jūnija sēdē ECB Padome nolēma, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes. Turklāt ECB Padome plāno jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, uzsākot procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Sagaidāms, ka septembrī galvenās ECB procentu likmes tiks celtas vēlreiz. Šo likmju paaugstināšanas apmēru noteiks aktualizētās vidējā termiņa inflācijas prognozes. Gaidāms arī, ka pēc septembra būs nepieciešams turpināt pakāpenisku procentu likmju celšanu.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa grozā liels īpatsvars ir pārtikai un enerģijai, kuru cenu pieaugums ir īpaši straujš, un tas liek inflācijai Latvijā kāpt straujāk nekā valstīs ar zemāku pārtikas un enerģijas īpatsvaru tēriņos.

Valdības atbalsts, kas gada sākumā ļāva mājsaimniecībām īstermiņā segt izdevumus un mazināt enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju, ir lielā mērā beidzies.

Algu pieaugums, ko joprojām uztur darbaspēka trūkums, līdztekus materiālu sadārdzinājumam palielina ražošanas izmaksas, ko uzņēmumi mēģina pārnest uz produkcijas cenām.

Spēcīgā izaugsme 2022. gada 1. ceturksnī ir pamats, kas balsta IKP izaugsmi gadā kopumā. Tomēr gada gaitā, īpaši gada beigās, ekonomiskā aktivitāte Latvijā varētu būtiski palēnināties Krievijas un Ukrainas kara izraisītās nenoteiktības un augošo izmaksu un cenu ietekmē.

Covid-19 ierobežojumu būtiska samazināšana 2022. gada martā noteica spēcīgu pakalpojumu sektora atkopšanos.
Inflācijas dēļ nodarbināto pirktspēja mazinājās, tomēr patēriņš strauji audzis, izmantojot pandēmijas laika uzkrājumus.

Ekonomisko saišu pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju ir bijusi pakāpeniskāka, nekā sākotnēji gaidīts, turklāt aizstāšana eksporta noieta un resursu tirgos norisinās samērā sekmīgi.

Darījumu pārtraukšana ar agresorvalstīm rada grūtības atsevišķiem uzņēmumiem. Tomēr tautsaimniecībā kopumā darbaspēka trūkuma apstākļos bezdarbnieku skaits turpina sarukt.

Valdības veiktie pasākumi enerģijas un bēgļu krīzē ir balstījuši patēriņu.

Straujais enerģijas un pārtikas cenu pieaugums krasāk ierobežos iedzīvotāju pirktspēju un palielinās piesardzību tēriņos.

Valsts budžeta atbalsts joprojām būs aktuāls, un mērķēts atbalsts vislabāk sasniegtu mazāk aizsargātos iedzīvotājus, kā arī lieki “nekurinātu” augsto inflāciju.

Privāto investīciju aktivitāti ierobežos izmaksu pieaugums un nenoteiktība.

Valsts investīciju projektu īstenošana, pārskatot līgumus ar ģeopolitisko situāciju saistīto izmaksu kāpumu ietekmē, ir svarīgs balsts tautsaimniecībai.

Eksporta izredzes pasliktinās saistībā ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un konkurētspējas noturību ārpus Eiropas tirgiem.

Pieprasījuma vājināšanās apstākļos uzņēmumi var nosliekties pārskatīt izmaksas, mazinot nodarbināto skaitu, kas palielinātu bezdarbu.

Paredzamā tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās šā gada nogalē pasliktina 2023. gada IKP izaugsmes prognozi. Patērētāju un uzņēmēju konfidences gaidāmā uzlabošanās, ja vien stabilizēsies ģeopolitiskā situācija reģionā, ļaus nākamā gada laikā izaugsmei atjaunojoties un turpināties 2024. gadā.

Fiskālais atbalsts energoresursu cenu un bēgļu krīzē 2022. gadā palielina budžeta izdevumus. Vienlaikus valsts investīciju izdevumu pieaugums ir aktuāls, īpaši energoapgādes drošības un ilgtspējas risinājumiem. Augstāka deficīta riski ir saistīti gan ar partiju priekšvēlēšanu solījumiem pirms Saeimas vēlēšanām, gan ar Eiropas Komisijas fiskālo noteikumu elastības pagarināšanu līdz 2024. gadam.