Valdības vakar akceptētais grozījumu projekts Elektroenerģijas tirgus likumā ir pirmais solis elektrības biržas izveidei. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, Latvijā tā reāli varētu sākt darboties gada laikā.
Pirms diviem gadiem starp Eiropas Komisiju un virkni dalībvalstu, tostarp Latviju, tika noslēgts nodomu protokols par Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu, kas paredzēja, ka 2011. gada laikā Baltijā ir jāsāk darboties kopējai elektroenerģijas biržai uz Nord Pool Spot tirdzniecības platformas. Igaunijā tāda darbojas jau kopš pagājušā gada oktobra, savukārt Lietuvā elektroenerģijas biržas funkcijas veic nacionālais tirgus operators Baltpool un tajā ir reģistrējušies 24 biržas dalībnieki.
“Ņemot vērā to, ka likuma grozījumi vēl ir jāakceptē Saeimai un arī Eiropas Komisijai, Latvijā elektrības birža reāli varētu sākt darboties aptuveni 12 mēnešu laikā,” Neatkarīgajai uzsver EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa norāda, ka elektrības biržas izveide mājsaimniecības neietekmēs, jo tās, tāpat kā līdz šim, varēs saņemt elektrību par regulēto tarifu, kas ir zemāks nekā elektrības cena brīvajā tirgū.
Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš paudis bažas, ka, sasteigti mainot likumus, tie praksē izrādīsies nepilnīgi. Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis raizējās, ka izpildvaras līmenī ieilgušo diskusiju dēļ tagad izmaiņas likumos, kas sagatavos Latvijas pievienošanos šai elektroenerģijas biržai, jāvirza sasteigti. Tomēr arī viņš uzskata, ka “pievienošanās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai Nord Pool stiprinātu mūsu drošību un palielinātu iespējas starptautiskajā tirgū iepirkt iespējami lētāko elektrību”.
Latvijā jau vairākus gadus elektrības tirgus ir atvērts un teorētiski ikviens, tajā skaitā privātpersonas, var izmantot vislētāko elektrības piedāvājumu. Taču līdz šim nevienai mājsaimniecībai nav izdevies iegūt lētāku elektrību par Latvenergo piegādāto. Saskaņā ar EM rīcībā esošo informāciju Latvijā kopā ar Latvenergo ir reģistrēti 20 elektrības piegādātāju, taču no tiem aktīvi darbojas tikai Igaunijas uzņēmums Enefit, kurš mājsaimniecībām pagaidām elektrību nepārdod. Enefit to skaidro ar pārlieku sarežģītu un neautomatizētu pārslēgšanās procesu no viena piegādātāja uz otru, savukārt Latvenergo un EM – ar Enefit augstajām elektrības cenām. Īstenībā elektrības cena mājsaimniecībām gala tarifā ir vien 28 procenti, bet lielāko daļu no tā šobrīd veido maksa par pārvadi un sadali. Pēc EM rīcībā esošām ziņām, šobrīd Igaunijā tīkla tarifs ir zemāks nekā Latvijā, bet Lietuvā aptuveni tāds pats kā mūsu valstī.
Elektroenerģijas birža – elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju, kas ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu
Avots: grozījumu projekts Elektroenerģijas tirgus likumā
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
