Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā brīvība – katrs otrais pats lemj par savas naudas tērēšanu, secināts bankas Citadele veiktajā aptaujā.
“Aptaujas dati liecina, ka iespēja rīkoties ar savu naudu Latvijā ir 90 % bērnu, un tas ir būtiski, jo finanšu prasmes var apgūt tikai praksē. Regulāra kabatas nauda palīdz apgūt budžeta plānošanas pamatus, jo tā ļauj rēķināties ar noteiktu summu un plānot tēriņus. Līdztekus 24 % aptaujāto vecāku norāda, ka viņu bērniem papildu kabatas naudai mēdz būt arī citi ienākumi. Tas liek bērnam vēl vairāk iedziļināties savā finanšu plūsmā un izlemt, ko iesākt ar papildu ienākumiem, krāt naudu vai tērēt,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Teju katrs trešais (28 %) atzīst, ka bērnu ienākumi ir neregulāri. Proti, bērni pie savas naudas tiek tikai saņemot to kā dāvanu svētkos, par palīdzību mājas darbos vai strādājot vasaras darbu u.tml. Savukārt katram desmitajam skolas vecuma bērnam (6 līdz 19 gadi) nav savas naudas vispār. Igaunijā kopējā situācija ir ļoti līdzīga, taču atšķirībā no Latvijas, kabatas naudu regulāri saņem 45 % bērnu.
Dati rāda likumsakarīgu tendenci – jo bērnam vairāk gadu, jo lielāku brīvību lēmumu pieņemšanā par naudu dod vecāki. Tomēr neatkarīgi no bērna vecuma vairāk nekā trešdaļa aptaujāto vecāku iesaistās atvases lēmumos par naudas tērēšanu – 24 % sniedz savus ieteikumus, bet 13 % gadījumu lēmums tiek pieņemts kopā ar bērnu. “Dodot bērnam iespēju pašam pieņemt lēmumus, bet vienlaikus pārrunājot izvēles un sekas, vecāki palīdz bērnam pakāpeniski attīstīt prasmi atbildīgi rīkoties ar naudu,” saka Ginta Zemgale.
Aptaujā arī secināts, ka vairāk nekā puse vecāku – 66 % ikdienā seko līdzi bērnu tēriņiem un 25 % to dara regulāri.
Trīs ieteikumi, kā iemācīt bērnam atbildīgi rīkoties ar kabatas naudu
1. Ļaujiet bērnam pašam pieņemt lēmumus. Pat ja summa ir neliela, iespēja pašam izvēlēties, kā to tērēt, palīdz bērnam mācīties no saviem lēmumiem.
2. Pārrunājiet lēmumus. Regulāras sarunas naudu – kam tā tiek tērēta, palīdz bērnam labāk saprast prioritātes un sekas dažādiem lēmumiem.
3. Nosakiet vienkāršus noteikumus. Piemēram, daļu naudas var tērēt uzreiz, bet daļu atlikt uzkrājumam vai kādam lielākam pirkumam.
Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
