LABAA: Riepu skandāla ietekmē radīts skaļš, bet formāls, uzņēmējdarbību graujošs regulējums

Jau pēc mēneša, 1. jūlijā, spēkā stāsies jaunais regulējums, kas atkritumu apsaimniekotājiem paredz finanšu garantijas. Taču joprojām noteikumi, kas regulētu jauno kārtību, ir tikai izstrādes stadijā. Uzņēmumiem nav iespējas laikus sagatavoties izmaiņām un nav arī pārliecības, ka izmaiņas viesīs kaut nelielu uzlabojumu. Latvijas asociācija bīstamo atkritumu apsaimniekošanai (LABAA) aicina, apturēt populistiskā, skandāla ietekmē radītā regulējuma ieviešanu, to aizstājot ar licencēšanas sistēmu, kas ne vien sakārtos nozari, bet sniegs tai arī papildus finansējumu.

Pirms gada postoši ugunsgrēki nelegālās un puslegālās riepu izgāztuvēs Rīgā un Jūrmalā, kā arī atklātā nelegāla bīstamo atkritumu izgāztuve Ozolniekos, izceļot virkni problēmu, atkritumu apsaimniekošanas nozarei asi pievērsa sabiedrības uzmanību. Atklājums, ka arī pilsētas teritorijā var atrasties nelegālas izgāztuves ar vairākiem tūkstošiem tonnu riepu, kas aizdegšanās gadījumā var burtiski paralizēt pilsētu un raisīt virkni draudu, radīja satraukumu un lika sarosīties ne vien vides uzraugiem, bet arī likumdevējiem. Rezultātā Valsts vides dienests uzņēmumiem, kuru apsaimniekotajās veco riepu novietnēs izcēlās bīstamie ugunsgrēki, piemēroja milzīgus sodus. Diemžēl miljonos mērāmie, faktiski nesamaksājamie sodi, tūdaļ sodītos provocēja sākt bankrota procedūru, kas tikai pastiprināja aizdomas, ka sodi tā arī paliks nesamaksāti.

Vienlaikus Valsts vides dienesta aktivitātēm, likumdevējs steidzīgi ķērās pie grozījumu izstrādes Atkritumu apsaimniekošanas likumā un dažu mēnešu laikā grozījumi tika ne vien izstrādāti, bet arī apstiprinātai Saeimā. Tajos būtiskākais jaunums – finanšu garantijas, kas uzņēmumiem būs jāsniedz atkritumu pārvadāšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanas atļauju saņemšanai. Grozījumi tika pasniegti kā radikāls solis, kas nesīs būtisku uzlabojumu. Taču LABAA ir pamats bažām, ka izmaiņas ir radītas steigā, sabiedrības spiediena rezultātā un ir formālas. Legālo nozares uzņēmumu darbībai izmaiņas ir potenciāli graujošas, bet vienīgais labuma guvējs var būt komercbankas un apdrošinātāji. To, kā finanšu garantijas uzlabos situāciju un kā tās palīdzēs reizēs, kad atkritumu apsaimniekotāja darbība būs radījusi kaitējumu videi, skaidrs nav.

“Pēc mēneša uzņēmumiem jāspēj iesniegt savas darbības finanšu nodrošinājums, bet joprojām nav skaidrs, ko reāli šāda prasība nozīmē. Vai uzņēmumiem jāiesniedz bankas izziņa par noteikta apjoma finanšu līdzekļu iesaldēšanu, gadījumam, ja uzņēmuma darbības rezultātā būs atklāti pārkāpumi, radīts kaitējums videi un būs nepieciešams finansējums to novēršanai? Vai arī uzņēmumam nepieciešams iesniegt savas darbības risku apdrošināšanas polisi? Kā viens tā otrs variants atkritumu apsaimniekotājam uzliek papildus finansiālu slogu, kas noteikta apjoma apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanas gadījumā, var nozīmēt arī draudus legālo uzņēmumu sekmīgai darbībai. Kādā veidā šāds slogs uzlabos reālo situāciju ar nelegālām bīstamo atkritumu novietnēm, ja jau pirms gada kā galvenā problēma tika definēts uzraugošo iestāžu kontroles trūkums, kas primāri saistīts inspektoru trūkumu Valsts vides dienestā? Vai pēc noteikumu stāšanās spēkā Valsts vides dienests pieprasīs finanšu nodrošinājumu, un vienlaicīgi varēs sodīt uzņēmumu, uzliekot sodu vairāku miljonu apmērā?” jautā LABAA izpilddirektors Jānis Āboliņš.

Papildus pārliecības trūkumam, ka finanšu garantijas patiesi sakārtos nozari, LABAA kā satraucošu apstākli akcentē arī faktu, ka joprojām tikai izstrādes stadijā ir Ministru Kabineta noteikumu, kas jauno prasību un grozījumus likumā regulētu un skaidrotu.

Lai izvairītos no nepilnīgu normu stāšanās spēkā, kas var radīt papildus jucekli, nevis sniegt labumu nozares sakārtošanā, LABAA aicina apturēt grozījumu stāšanos spēkā un izstrādāt efektīvu sistēmu, kas ne vien uzlabos situāciju atkritumu apsaimniekošanā, bet var arī sekmēt nozari kontrolējošā Valsts vides dienesta efektivitāti.
“Situāciju būtiski iespējams uzlabot, ieviešot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu licencēšanu. Nosakot konkrētu licences maksu, kas jāiemaksā, saņemot atļauju darbībai un to pagarinot reizi vienā, divos vai trijos gados, budžetā ienāktu papildus līdzekļi. Tos iespējams novirzīt nozares problēmu novēršanai, tai skaitā – Valsts vides dienesta kapacitātes palielināšanai. Turklāt licencēti, legāli uzņēmumi, vairāk uzmanības pievērstu arī nelegālo kontrolei, tādā veidā tiktu veicināta arī nozares pašattīrīšanās. Ja reiz likumdevējs ir pieņēmis lēmumu atkritumu apsaimniekošanas jomu sakārtot, uzliekot papildus finansiālu slogu uzņēmumiem, ko pēc būtības paredz arī finanšu nodrošinājums, būtu lietderīgi gādāt, lai finansiālā atbildība būtu efektīva un vērsta uz rezultātu. Licences maksa to nodrošinātu,” pārliecināts ir LABAA izpilddirektors.

Licences maksas apmēru, periodiskumu, kurā tā jāveic, un virzienu, kādā papildus finansējums tiktu novirzīts, LABAA rosina diskutēt valdībā, sadarbībā ar nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem un organizācijām.

Foto: Shutterstock