Ja neskaita akciju indeksu kritumu oktobra sākumā, kad akciju tirgi zaudēja ap 3%, pārējais mēnesis aizritēja salīdzinoši mierīgi, ļaujot akciju tirgiem atgriezties 2019. gada virsotnēs. ASV tirgus, vērtējot dolāros, sasniedza pat visu laiku augstākos līmeņus. Šādu virzību nodrošināja vairāku risku šķietama samazināšanās, kurus minējām iepriekšējos komentāros un apskatīsim arī šajā.
Pirmkārt, zināms progress ir novērojams ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pēc Ķīnas vicepremjera Liu vizītes Vašingtonā abas valstis panāca provizorisku vienošanos. Rakstisks līgums vēl neesot parakstīts, bet ASV kā labas gribas žestu jau atcēla oktobrī plānoto tarifu pieaugumu Ķīnas precēm. Turklāt, visa mēneša laikā abu valstu pārstāvji izplatīja komentārus, ka sarunās ir vērojams progress un rakstiskas vienošanās panākšana ir ļoti ticama.
Cits iemesls nelielam optimismam ir saistīts ar Brexit. Garš stāsts īsumā – Lielbritānijas premjers un ES līderi spēja panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem, bet Lielbritānijas parlaments nolēma, ka ir nepieciešams vairāk laika, lai iepazītos ar jaunās vienošanās nosacījumiem. Tāpēc ES piekrita izstāšanās datuma atlikšanai līdz 2020. gada 31. janvārim. Kopumā, līdzīgi kā par ASV-Ķīnas sarunām, ES līderi mēģināja nesaasināt situāciju ap Brexit, sūtot finanšu tirgiem signālu, ka Lielbritānijas šķiršanās process no Eiropas Savienības tiks veikts cik gludi vien iespējams.
Oktobrī notika arī kārtējās lielāko centrālo banku sanāksmes. Eirozonā netika veiktas būtiskas izmaiņas esošajā politikā, tā vietā uzmanība tika veltīta Mario Dragi aiziešanai no ECB vadītāja amata pēc 8 gadu termiņa. Savukārt ASV centrālā banka (FRS) turpināja samazināt procentu likmes kā to sagaidīja finanšu tirgi. Ar trešo samazinājumu pēc kārtas līdz 1.75% FRS mēģina apturēt ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Tomēr, FRS vadītājs Džeroms Pauels lika noprast, ka turpmāka likmju samazināšana tuvākajā nākotnē visticamāk nesekos, ja vien ekonomiskā situācija nepasliktināsies būtiski. Šajā sakarā FRS visticamāk atsaucas uz nodarbinātību ASV, kas pretstatā vairākiem citiem makroekonomikas rādītājiem, joprojām saglabājas stabilā līmenī. Piemēram, bezdarba līmenis septembrī bija tikai 3.5%, kas ir zemākais rādītājs 50 gadu laikā.
Iepriekšējo divu lāču tirgu un ekonomikas recesiju sākums ASV sakrita ar pirmo negatīvo izmaiņu nodarbināto skaitā1 vēlu ASV ekonomikas ciklā. Kopš 2010. gada septembra ASV ekonomika ir spējusi radīt jaunas darba vietas katru mēnesi, kamēr šis skaitlis saglabājas pozitīvs, akciju tirgum var pietikt pulvera, lai turpinātu izaugsmi, pat ja citi dati norāda uz ekonomikas vājumu.
Turpinot par ASV, ir vērts pieminēt arī salīdzinoši labākus kā gaidīts 3. ceturkšņa uzņēmumu finanšu rezultātus. Balstoties uz jau publicētajiem datiem par 356 kompānijām S&P500 indeksā, to ieņēmumi ir pieauguši par 3.7% , bet peļņa samazinājusies (tikai) par 0.8% salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni2. Lai arī šie cipari ne tuvu neliecina par stabilu izaugsmi, tie joprojām ir gana spēcīgi ņemot vērā vājumu globālajā ekonomikā un tirdzniecībā šī gada laikā. Nākotnes prognozes ir optimistiskākas, jo analītiķi prognozē, ka peļņas izaugsme atgriezīsies pozitīvā teritorijā ceturtajā ceturksnī un sasniegs pat 10% nākamā gada 3. ceturksnī.
Tātad uz novembra sākumu varam saskatīt vairākus iemeslus, kāpēc investoru noskaņojums ir uzlabojies, līdz ar to arvien vairāk tirgus dalībnieku prognozē akciju cenu pieaugumu tuvākajos mēnešos. Šādas prognozes var realizēties, tomēr mēs vēlamies norādīt, ka, mūsuprāt, lai akciju cenas dotos stabili augstāk, ir nepieciešams uzlabojums ekonomiskajos indikatoros. Diemžēl, šobrīd mēs joprojām nesaskatām šādu uzlabojumu, jo OECD vadošie indikatori joprojām virzās lejup. Turklāt, ja iepriekš šis vājums bija pārsvarā saistīts ar ražošanas sektoru, ko ietekmēja notiekošais globālajā tirdzniecībā, tad šobrīd mēs novērojam satraucošu tendenci šim vājumam pāriet arī uz pakalpojumu sfēru, kas ierasti ir bijusi noturīgāka pret ārējo faktoru ietekmi.
Ja mēģinām iedziļināties datos, kas šķiet pozitīvi un tirgu atbalstoši, kā iepriekš minētā nodarbinātībā ASV, arī tajos varam atrast brīdinājuma signālus. Nodarbinātības izmaiņas joprojām ir pozitīvas, bet pieauguma temps arvien pavājinās šogad. Oktobrī tika uzrādīts zemākais pieaugums kopš 2011. gada. Arī uzņēmumu 3. ceturkšņa rezultātos varam atrast diezgan vājas vietas – ja ASV rezultāti bija pieņemami, tad Eiropā peļņas kritums bija krietni satraucošāks – tas sasniedza -8.4% uz novembra sākumu.
Atgriežoties pie tirdzniecības sarunu tēmas, vairākas reizes šogad esam piedzīvojuši situāciju, kad Trampa administrācija sarunu virzību novērtē kā labu un tuvu beigu fāzei. Bet pāris dienu laikā situācija apgriežas par simts astoņdesmit grādiem un tiek izsludināti jauni tarifi. Par cik joprojām nav panākta gala vienošanās, un gan ASV, gan Ķīna abas ir paziņojušas, ka provizoriskā vienošanās atrisina tikai daļu no savstarpējiem jautājumiem, atkārtota situācijas saasināšanās nevar tikt izslēgta. Lai cik tas arī neticami nebūtu, var pietikt ar vienu draudīgu ierakstu prezidenta Trampa Twitter kontā, lai akciju tirgi strauji pagrieztos uz dienvidiem.
Tādēļ, neskatoties uz noskaņojuma uzlabošanos, globālās ekonomikas recesijas risks saglabājas salīdzinoši augsts. Nevar izslēgt līdzīgu scenāriju kā pagājušajā gadā, kad akciju indeksu cenas strauji samazinājās, mainoties noskaņojumam. Šī iemesla dēļ joprojām dodam priekšroku samazinātam akciju riskam portfeļos novembrī. Bet, ja novērosim viennozīmīgus signālus, ka situācija stabilizējas un atsākas pozitīva izaugsmes dinamika, būsim gatavi palielināt akciju īpatsvaru portfeļos, izvēloties labākās iespējas akciju tirgū.
Atis Krūmiņš, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs
