Aptuveni divi no trim Latvijas iedzīvotājiem (71%) pēdējā gada laikā ir saņēmuši krāpniecisku zvanu, bet viens no trīs jeb 31% – viltus īsziņu, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Tāpat respondenti bieži sastapušies arī ar datu – internetbankas lietotāja numura, personas kodu un karšu datu – izvilināšanas mēģinājumiem dažādu darījumu veikšanai.

Ar krāpnieciskiem zvaniem biežāk sastapušies lielās pilsētās dzīvojošie, savukārt vismazāk – jauni cilvēki līdz 29 gadu vecumam. Tikmēr par viltus īsziņu upuriem biežāk kļuvuši tieši gados jaunāki aptaujātie.

“Finanšu krāpnieku īstenotās shēmas un paņēmieni kļūst arvien pārliecinošāki, kā arī krāpniecisku piedāvājumu izplatīšanai tiek izmantoti arvien vairāk kanāli, lai paplašinātu potenciālo upuru sasniedzamības loku. Tā kā jaunieši ir vairāk sociāli aktīvi, pastāv lielāka iespēja, ka tos uzrunās krāpnieku reklāmas sociālos tīklos, kamēr vecāka auditorija būs labak sasniedzama viltus zvana rezultātā. Tāpat ir vērojama pieaugoša krāpnieku aktivitāte, viltus ziņās skarot visu sabiedrību interesējošas tēmas – nodokļu atmaksa, aicinājumi uz ierašanos tiesā, analīžu rezultāti, u.c. Iedzīvotājiem vajadzētu vienmēr ievērot piesardzību attiecībā uz naudas lietām, pārbaudot, kur un kāpēc tiek ievadīti internetbankas pieejas dati,” aicina Luminor bankas drošības eksperte Marija Briede.

Kā liecina aptauja, starp Baltijas valstīm viltus zvani visvairāk izplatīti tieši Latvijā – ja pie mums ar tiem sastapušies divas trešdaļas iedzīvotāju, tad Lietuvā un Igaunijā – nedaudz vairāk nekā puse. Savukārt kaimiņvalstīs biežāk nekā Latvijā izplatīta krāpniecība ar viltus īsziņām.

Krāpniecības spektrs – daudzveidīgs

Katrs ceturtais (28%) Latvijas iedzīvotājs gada laikā ir saskāries ar mēģinājumiem izkrāpt datus, katrs sestais (16%) ir piedzīvojis investīciju krāpšanas mēģinājumu, bet katrs septītais (13%) – krāpšanos ar pārdošanu tiešsaistē. Arī viltus rēķinu saņemšana un romantisko attiecību krāpšana joprojām ir aktuāla.

“Liels skaits krāpniecisku zvanu notiek krievu valodā, un bieži krāpnieki nemaz neatrodas Latvijā. Tiklīdz ir aizdomas, ka notiek finanšu krāpniecības mēģinājums, it sevišķi sev svešā valodā, saruna ir nekavējoties jāpārtrauc un nav jākautrējas nolikt telefona klausule. Savukārt, ja kāds e-pastā, īsziņā vai telefonzvanā izteikts piedāvājums izklausās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, visticamāk, tā arī ir – rūpīgi jāizvērtē gan piedāvājuma sūtītājs, gan šī piedāvājuma būtība,” saka M. Briede.