Paciņa cigarešu ar akcīzes marku un brīdinājumu, ka smēķēšana izraisa redzes bojājumus, maksā 3,70 eiro. Tādas pašas cigaretes, bet ar Krievijas akcīzes marku un uzrakstu kirilicā sļepota maksā 2,80. Šī cenas atšķirība ir iemesls, kādēļ pastāv kontrabanda – pieprasījums veido piedāvājumu. Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, politikas veidotāji, uzņēmēji un pētnieki vakar pulcējās pirmajā nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi, vēsta NRA.lv.
Īsais pasākuma kopsavilkums – šai cīņai ir rezultāti. Ar katru gadu kreiso preci lieto arvien mazāk cilvēku. Drusku alkoholu, drusku degvielu, bet pamatā runa ir par cigaretēm. Taču gan valsts, gan tabakas industrija vēlas gūt vēl bagātīgākus ienākumus no šī kaitīgā ieraduma uzturēšanas. Ja reiz cilvēki dzer un pīpē, no viņiem jāiekasē maksimāli daudz naudas. Problēma ir apstāklī, ka Latvijā vienkārši nav iespējams bezgalīgi celt akcīzes nodokli, jo legālā prece konkurē ar nelegālo. Islandē tas ir iespējams, jo Islande ir sala. Turpretim Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir ideāli piemērots kontrabandas biznesam. Austrumos – Krievija un Baltkrievija, kur var dabūt lētus smēķus. Jo tālāk uz rietumiem, jo legālās cigaretes dārgākas. Un arī tepat uz vietas cigaretes ir diezgan dārgas.
Excel domāšana
Valsts un ražotāju mēģinājumi izspiest lielāku labumu no smēķēšanas līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem. Kā atzīst ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, tas tāpēc, ka politiķi domā excel tabulu līmenī – par tik un tik palielināsim nodokli, par tik un tik vairāk iekasēsim. Taču dzīvē notiek gluži pretējais, un praksē nodokļu iekasētājiem par to nākas pārliecināties, atkal un atkal kāpjot uz tā paša grābekļa.
Pirmo reizi tas notika 2009. un 2010. gadā, kad ekonomiskās krīzes apstākļos valdība nolēma strauji celt akcīzes nodokli. Tirgus reaģēja nekavējoties. Legālās tirdzniecības apjoms samazinājās divas reizes, un attiecīgi kritās gan ražotāju ienākumi, gan iekasētā tabakas nodokļa apjoms. Savukārt visos tirgos, tuneļos un citos kaktos drūma paskata tipi tāpat kā tālajos deviņdesmitajos bubināja vodka, spirt, sigareti . Bubina arī tagad. Tiesa gan, nelegālo cigarešu izcelsme mainās, un mūsdienās tā vairs nav tikai klasiska kontrabanda, kad Baltkrievijas un Krievijas cigaretes uz Latviju tiek nogādātas ar plostiem, ogļu kravās vai laistas pāri robežai pa trosi. Pastāv arī baltā kontrabanda, proti, cigaretes tiek pārvietotas no lētākām valstīm uz dārgākām Eiropas Savienības iekšienē. Un salīdzinoši jauna parādība ir pagrīdes ražošanas uzplaukums.
Lētāk ievest rūpniekus
Kā pasākumā skaidroja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārstāve Ilze Sokolovska, noziedzniekiem ir vieglāk ievest valstī cilvēkus, kuri māk salikt iekārtas un ražot cigaretes, nekā domāt arvien jaunus veidus, kā dabūt pāri robežai gatavo produkciju. Pagājušajā gadā policijai izdevās apturēt sešu nelegālu ražotņu darbību. Taču saistībā ar šiem panākumiem nācis gaismā kāds absurds. Krimināllikumā nav atsevišķa panta par nelegālu cigarešu ražošanu. Par alkoholu ir, bet par tabaku – ne. Un šobrīd ražotājs, kas stāv pie sava konveijera, tiek aizturēts un sodīts nevis par ražotnes darbināšanu, bet nelegālu cigarešu paciņu bikšu kabatā. Legālie ražotāji šo neizskaidrojamo likumdevēja laipnību vēlas novērst. Galu galā nelegālo cigarešu rūpalu darbina tikai daži grupējumi, vieni un tie paši cilvēki. Saliekot viņus cietumā, pastāv izredzes, ka legālā tirgus daļa augs straujāk nekā šobrīd.
Lai konstatētu patiesos tirgus izmērus un nelegālo daļu, sistemātiski tiek veikti dažādi pētījumi. Garboloģija – rakāšanās pa miskastēm ļauj noskaidrot tukšo paciņu izcelsmi. Legālā tirgus ainu sniedz ražotāju un muitas dati. Līdz šim lēsts, ka vidēji mūsu reģiona valstīs nelegālā cigarešu tirgus daļa ir līdz 14%. Taču auditorkompānijas KPMG veiktais Eiropas Savienības valstu pētījums uzrāda augstāku procentu.
Par spīti valstij
Latvija vairs nav līderpozīcijā. Ar 19,5% esam trešajā pozīcijā. Otrajā vietā ir Īrija ar 20,6%. Gan jau savu pienesumu nelegālā tirgus darbināšanā tur sniedz arī mūsu tautieši. Bet vislielākais kreiso cigarešu īpatsvars ir Grieķijā – 23,6%. Savukārt vidējais Eiropas rādītājs ir 8,6%. KPMG konstatē, ka par trešdaļu kopš iepriekšējā pētījuma ir pieaudzis viltoto cigarešu skaits. Tātad pagrīdes rūpnīcas visur ir problēma.
Tieši Latvijas cilvēku paradumus kontrabandas patēriņā ir pētījusi pašmāju kompānija SKDS. Aptauja rāda, ka ik desmitais iedzīvotājs pēdējā gada laikā ir pircis kontrabandu. Ja vērtē tikai smēķētāju grupā, tie ir jau 50%. Taču pētījuma rezultātos lielāko pārsteigumu izraisa motivācija. Protams, lielākā daļa cilvēku pērk kreisās cigaretes, lai ietaupītu naudu. Taču 8% respondentu atzina, ka to dara «par spīti valstij» – lai valsts nesaņemtu nodokļus. Un, kā secina SKDS direktors Arnis Kaktiņš, tas korelē ar salīdzinoši negatīvo attieksmi, kas daļā sabiedrības valda pret valsti un nodokļu maksāšanu kopumā.
Var jau arī turpmāk bendēt savu veselību par spīti valstij, tomēr melnā tirgus klientiem gan jārēķinās, ka arī kontrabanda, visticamāk, sadārdzināsies. Legālais sektors ir cieši apņēmies paņemt sev to, kas tam pienākas. Peļņu – industrija, nodokļus – valsts.
Imants Vīksne
Foto: Pexels
