Pēc ASV sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils uzņēmumiem nemaz pārsteidzoša nelikās valdības politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ierosinājums nodot Latvijas lielās ostas valsts pārziņā.
Vēl nesen Ventspils un Rīgas brīvostās bija pārvaldnieks un astoņi valdes locekļi, no kuriem četri bija valdības deleģēti, bet četri – pašvaldības pārstāvji. Tas nodrošināja caurspīdību un sabalansētību starp valdības un pašvaldības interesēm. Taču pagājušās nedēļas izskaņā Saeima steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas paredz izmaiņas Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldēs, saskaņā ar kurām Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē turpmāk būs četri valdes locekļi — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo MK.
ASV sankcijas Lembergam, uz kurām, visticamāk, uzspiedis pats Bordāns, ļāvis tieslietu ministram ne tikai atbrīvoties no sava lielākā politiskā pretinieka, bet arī īstenot priekšvēlēšanu programmā ierakstītā punkta par ostu nodošanu valsts kontrolē, un, iespējams, drīzumā arī savu sponsoru rokās. Tikai aklais varētu nepamanīt, ka valdības plāns pārņemt ostas valsts kontrolē ir koalīcijā ietilpstošās Jaunās konservatīvās partijas programmas īstenošana.
Lai arī JKP pārstāvji ostu pārņemšanu sauc par cīņu pret korupciju, nevar nepamanīt, ka arī Jaunās konservatīvās partijas iespējamie sponsori ir cieši saistīti ar ostu biznesu.
Viens no tādiem ir Pēteris Aloizs Ragaušs, kurš, kā ziņo mediji, mēnesi pēc tikšanās ar JKP pārstāvjiem, partijai pārskaitījis 10 tūkstošus eiro, kļūstot par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem. Ragaušs ieplānojis attīstīt biznesu Latvijā un Skultes ostā vēlas būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Par to, ka Ragaušs ir partijas sponsors, varam pārliecināties arī papētot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapu, kurā redzami dati par dāvinātājiem un ziedotājiem Jāņa Bordāna partijai.
Otrs, daudz slepenāks partijas atbalstītājs, iespējams, ir Šveices advokāts, Lemberga mantas glabātājs Rūdolfs Meroni, kurš uzskatāms par patieso labuma guvēju AS “Ventbunkers” un vēl citos Ventspils tranzītuzņēmumos. Tieši ar Meroni ietekmi varētu raksturot gan JKP politiķu no valdības veidošanas viedokļa it kā neizdevīgo “sarkano līniju” novilkšanu pret ZZS, gan JKP neslēpto interesi par Latvijas ostām, kuras līdz šim no privatizācijas sargāja likums.
JKP daudz runā par ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām, it kā lai uzlabotu to pārvaldi, taču nedrīkst aizmirst, ka kapitālsabiedrība ir uzņēmums, kuru var pārdot pa daļām vai pilnībā. Neapšaubāmi, ka likmes ir ļoti augstas – miljardiem vērtu uzņēmumu pilnīga vai daļēja iespējamā privatizācija.
Uz iespējamiem korupcijas riskiem norāda arī fakts, ka jaunizveidotajā VAS “Ventas osta”, ka attiecīgi pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas, padomes locekļi tiks iecelti uzreiz un bez konkursa. Vai tiešām valdības vīri vēlas, lai mēs ticam, ka šādi uzņēmuma vadīšana tiks uzticēta korekti atlasītiem nozares profesionāļiem nevis pietuvinātiem partiju sabiedrotajiem?
Tas, ka partija saņem naudu no ziedotājiem un lobē kādas intereses, nav nekas krimināls, ja notiek pastāvošo likumu ietvaros. Taču tā vien, šķiet, ka šeit ir vērība jāpievērš KNAB, jo skatīšanās caur pirkstiem uz Bordāna un viņa partijas aktivitātēm varētu kaut kad nākotnē rezultēties ar valstij zaudētiem uzņēmumiem, attīstības iespējām un tranzītbiznesa kā nozares pagrimumu.
Foto: F64
