«Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 000 cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 000. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam. Bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz vienu pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi. Skats ir bēdīgs,» sacīja Ķīlis.

«Tāpat ministre nosauca 2.īmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2.līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem,» skaidroja sociālatropologs.

Viņš arīdzan skaidroja, ka viņa vērtējumi par pensiju sistēmu skanējuši jau no 2008.gada un toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs, raksta Apollo.lv. 

Ķīlis uzsvēra: «Esmu vērsis uzmanību, rādot grafikus, kas notiks ar demogrāfiju, cik nozīmīgi risināt pensionēšanās lietas. Regulāri iepazīstināju ar pētījumiem augstākajā izglītībā. Iespējams, tagad tāds sakāpināts laiks. No otras puses skatot, ja iepazīstini amatpersonas ar skaitļiem, faktiem, lieki nemaz nedramatizējot, tad bieži stāstīto laiž gar ausīm.»

Tāpat viņš norādīja: «Domāju, ka valstī vajadzēs risināt līdz šim mazdiskutētu jautājumu par pašreizējiem pensiju saņēmējiem. Liela daļa šo kādreiz strādājošo ir radījuši vērtības, infrastruktūru, ko visai negodīgi un strauji privatizēja. Viņi būvēja ceļus, cēla mājas, tiltus vai rūpnīcas, visu kapitālu, kas padomju laikā bija tautas īpašums. Šis darbs nav pienācīgi kompensēts. Tā ir diezgan kropla sistēma, ka tas tiek atzīts tikai pēc darba stāža gadiem, neņemot vērā paveikto. Gribētos, lai uz vēlēšanām partijas padiskutē, vai šī netaisnība nav novēršama.»