Tā, komentējot jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus, norāda «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš uzsver: «Taču no otras puses, sākot ar jūliju, saruks dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu cenas, kas varētu pozitīvi ietekmē apkures rēķinus uzsākot apkures sezonu. Soli pa solim, ar nelielu atkāpi ražas mēnešos, turpinās pieaugt pārtikas cenas. Rezultātā šā gada vidējā inflācija šogad varētu būt 0,5%.»

Gašpuitis prognozē, ka nākamgad gaidāmas straujākas cenu pārmaiņas un inflācija pietuvosies trīs procentu robežai.

Ekonomists skaidro, ka to virzīs kāpjošs spiediens paaugstināt darba samaksu un gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums mājsaimniecībām. Pēc viņa domām, sava loma būs arī eiro ieviešanai. «Taču atvērts jautājums ir par ārējo faktoru ietekmi, jeb tas kā īstenosies globālās ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, tai skaitā eirozonas atgūšanās un kā reaģēs pasaules izejvielu tirgi uz gaidāmo monetāro stimulu ierobežošanas. Ņemot vērā šo lielo nenoteiktību, respektīvi, tas, cik patiesībā kas maksā, apstākļos, kas CB nolems par sadrukātās naudas apjomu izņemšanu, pastāv liels krasu cenu svārstību risks,» norāda Gašpuitis.

Tikmēr Ekonomikas ministrijā, skaidrojot patēriņa cenu pieaugumu par 0,2%, norāda, ka jūnijam tas ir raksturīgs pieaugums.

To nosaka patēriņa cenu kāpums pārtikai, ko veicina jauno dārzeņu un augļu ražas parādīšanās veikalos. Šī gada jūnijā pārtikas cenas pieauga par 1,4%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,34 procentpunktiem.

Arī turpmāk patēriņa cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā būs atkarīgas no cenu tendencēm pasaulē. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2013.gadā sagaidāma zema inflācija un gada vidējā inflācija nepārsniegs 0,5% pie nosacījuma, ka pasaules pārtikas un naftas produktu cenas saglabās pašreizējo tendenci un nav sagaidāms to straujš pieaugums.

Savukārt «Swedbank» ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norāda, ka inflācija pēc divu mēnešu deflācijas bija gaidāma.

Pasaules pārtikas cenu dinamika pēdējā laikā ir bijusi salīdzinoši stabila, tādējādi tuvāko mēnešu laikā nav gaidāmas krasas pārtikas cenu izmaiņas. Tikmēr lielāku neskaidrību rada pasaules naftas cenas, norāda arī Skrūzkalne.

«Pēdējo mēnešu laikā tās [naftas cenas] bija uzvedušās diezgan stabili, tomēr kopš jūlija sākuma naftas cena ir strauji pieaugusi (Brent naftas cena pieauga no 102 dolāru jūnija beigās līdz 107, arī eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru ir pavājinājies) dēļ bažām par iespējamo naftas piedāvājuma kritumu, kas saistīts ar situācijas saspīlējumu Tuvajos Austrumos. Tomēr tās, visticamāk, ir īstermiņa svārstības, un nav fundamentāla pamata naftas cenām krasi kāpt.»

Ekonomiste norāda: «Ņemot vērā atlikto gāzes tirgus liberalizāciju, šogad patēriņa cenu pieaugums būs mazāks par mūsu aprīļa prognozi 1,1% apmērā.»