Aizdomīgus darījumus starp mežu apsaimniekotāju “Rīgas meži” un atsevišķiem kokapstrādes uzņēmumiem atklājis TV3 raidījums “Nekā personīga”. Medijs vēsta, ka otrs lielākais mežu apsaimniekotājs Latvijā “dažkārt augstvērtīgu produktu ir pārdevis par brāķa cenām.

Saskaņā ar raidījuma rīcībā esošo informāciju, kokzāģētava “Norupe”, ko uzņēmums “Rīgas meži” atklāja pirms septiņiem gadiem, joprojām nepelna, kam iemesls var būt gan neatpelnītais investīciju apjoms, gan nepārdomāts biznesa plāns. Audita un revīzijas pārvalde atklājusi, ka vismaz 4% no mežizstrādes kokzāģētavā saņemtās produkcijas ir brāķis. Zāģētava apaļkokus izbrāķē pārāk lielas līkumainības, metāla ieslēguma vai nestandarta garuma dēļ. Taču “Norupe” nespēj pārstrādāt arī augstvērtīgus savos mežos nocirstos skujkokus pārāk lielā diametra dēļ. Un tos “Rīgas meži” pārdod kokrūpniekiem, kuri uzvarējuši uzņēmuma Mežizstrādes nodaļas organizētajās izsolēs.

Nepilnīgajai produkcijai tiek izmantota nevis tirgus cena, bet cena, par kādu “Rīgas meži” brāķēto produkciju pārdevuši iepriekšējos mēnešos. “Nekā personīga” zināms, ka visbiežāk “Rīgas mežu” brāķētos apaļkokus izsolēs ieguvuši pieci uzņēmumi – AS “Stora Enso Latvija”, SIA “PATA”, SIA “Gaujas koks”, SIA “BSW Latvia” un SIA “Rettenmeier Baltic Timber”.

Uzņēmumā “PATA” raidījumam sniedza informāciju, ka koksnes produktu piegādātāji mērāmi simtos, un “Rīgas mežu” apjoms uzņēmumu grupai kopumā esot nenozīmīgs. Kompānija iepērk arī lielos zāģbaļķus, par ko liecina arī pēdējo piecu mēnešu pavadzīmes. Un, piemēram, šā gada martā par šiem lielā diametra skujkoku zāģbaļķiem “PATA” samaksājusi 20 eiro zem tirgus cenas par kubikmetru.

“PATA” grupas uzņēmumu vadītājs Uldis Mierkalns noliedz, ka būtu iepirkta brāķēta produkcija. Jāatzīmē gan, ka šis nav pirmais aizdomīgais darījums, ar ko saistāms “PATA” vārds – pret šo uzņēmumu jau šobrīd izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Jau 2020. gada maijā raidījums “Nekā personīga” vēstīja par “Latvijas valsts mežu” rīcību papīrmalkas tirgū, proti, jau vairākus gadus “Latvijas valsts mežos” ražotās papīrmalkas eksports uz Skandināviju notiek ar viena uzņēmuma starpniecību, apejot konkurenci. “Latvijas valsts meži” “tehnoloģisko koksni” atļāva pirkt tikai tiem, kam ir ražotnes pārstrādei. Izņēmums bija Mierkalnam piederošā “Pata” un “Pata Board”. Savas pārstrādes rūpnīcas viņam nav, taču pie tehnoloģiskās koksnes viņa firmas tiek. Turklāt dokumenti liecina, ka sākumā “Latvijas valsts meži” shēmu centās slēpt. Pavadzīmēs nebija “Patas” vārda. Valsts uzņēmums to piegādāja ostās un tur kravām mainījās īpašnieks. Tālāk kuģos tā pati koksne jau nonāca ar nosaukumu “papīrmalka”.

Anita Skudra, kas “Rīgas mežu” valdei pievienojās šā gada sākumā, raidījumam stāsta, ka februārī atcēla kādu izsoli, jo tās rezultāts likās aizdomīgs. Bērza finierklučus SIA “PATA” nosolīja par 50 eiro par kubikmetru, lai gan tās pašas kategorijas finierklučus vēl janvārī šī pati kompānija pirka par 90 eiro kubikmetrā no tiem pašiem “Rīgas mežiem”.

“Un ir viens tāds nopietns gadījums, kas notika februārī, tad, kad es biju vienīgā paraksttiesīgā valdes locekle, jo abi pārējie bija uz darba nespējas lapas. Tad bija tādi e-pasti par bērzu kluču izsoles rezultātiem, kur piedalījies tikai viens pircējs. Un viņš arī nosolījis cenu, kas pat zem tās mūsu saucamās “slēptās cenas” ir bijis no 25 līdz 30 eiro par kubikmetru zemāka cena. Un tad sākās ofensīva no realizācijas daļas un no viena valdes locekļa Jura Buškevica kunga ar tekstiem, ka es esmu cilvēks bez pieredzes šajā tirgū un ka šī labākā cena, kāda ir iespējama. Es šo izsoli atcēlu un pateicu, ka tādu līgumu mēs neparakstīsim,” norāda Skudra.

Mierkalnam gan atkal nekas nav zināms. Viņš norāda, ka nezina, vai “Rīgas meži” tiešām pārdod finierklučus.

Vienlaikus ieskatoties “Rīgas meži” rīkotajās izsolēs, redzams, ka tieši “Pata” bijis itin biežs to uzvarētājs. Tā, piemēram, pērn decembrī, novembrī, kā arī šī gada janvārī un februārī “Pata” vairākkārt uzvarējusi piedāvājumā par kokmateriālu iegādi ar piegādi pie pircēja.

Ņemot vērā, ka “Rīgas meži” rīkotajās izsolēs uzvarētāji ir neliels uzņēmumu skaits, kas paši nosaka savu cenu, vai šeit nav vietas bažām par aizliegtu vienošanos, ko “Nekā personīga” žurnālisti būtu pavisam nejauši atklājuši? Tā kā šādu karteļu veidošana ir būtiskākā konkurences problēma Latvijā, vai Konkurences padomei nevajadzētu pārbaudīt šo izsoļu rezultātus?

Foto: F64