Kāpēc pensionāram neizdevīgi atgriezties Latvijā pēc ārzemēs nostrādātiem gadiem

Diasporas likums ir stājies spēkā ar šā gada 1. janvāri, bet daži likuma panti pagaidām, kamēr nav apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem, atgādina labas gribas žestu. Piemēram, pensijas vecuma cilvēki, kuri būtu gatavi pārcelties uz dzīvi Latvijā, vēl nevar būt pārliecināti, ka uz viņu Anglijā nopelnīto pensiju attieksies likumā ierakstītā norma, raksta NRA.lv.

Vienlīdzības princips

Jau apspriežot Diasporas likumprojektu, tika karsti debatēts par vienlīdzības principu. Viens no tādiem strīdus jautājumiem bija par diasporas pārstāvju iesaistīšanu ar uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu saistītās atbalsta programmās. Un, protams, pensiju jautājums. Ārlietu ministrijā uzskata, ka Diasporas likuma gars un mērķis ir svarīgi un tie ir jāievēro. Atbilstošie Ministru kabineta noteikumi vēl ir «darba procesā», jo neesot vienprātības par to, vai reemigrantiem vajadzētu paredzēt labvēlīgākus nosacījumus. Zinot Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūru un vairāk nekā bēdīgās prognozes par dzimstības rezultātā iegūstamo potenciālo nodokļu maksātāju skaitu, nav grūti iztēloties, kāpēc trūkst vienprātības.

Diasporas likuma 15. pants nosaka, ka reemigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī. Matemātika ir vienkārša – ja Latvijā neapliekamais pensijas minimums šogad nesasniedz 300 eiro, tad Anglijā nopelnītajai pensijai tas ir krietni augstāks. Britu pensijas saņēmējam šāda kārtība ir izdevīga, jo uz rokas paliek lielāka naudas summa. Līdz šim šķērslis atgriezties Latvijā ir pensiju aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt Latvijas budžetam ir izdevīgi, lai atgriežas ārzemju pensiju saņēmēji – pēc pašreizējās kārtības ir iespējams iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar to neapliekot tikai salīdzinoši nelielu pensijas daļu.
Tēmē uz jauniešiem un senioriem

Tomēr tai Latvijas valstspiederīgo daļai, kas varētu būt visaktīvākie reemigranti (25-39 un 55+ gadu vecuma grupā), nav skaidrs, kā atgriešanās ietekmēs viņu materiālo stāvokli. Pašlaik tas varbūt arī nav aktuāls jautājums, kamēr breksits nav vismaz kaut cik likumsakarīgi noslēdzies. Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra diasporas pētījumos konstatēts, ka daudziem Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem arī nav skaidra nodokļu sistēma un sociālās apdrošināšanas iemaksu pārneses jautājumi.

Eiropas Latviešu apvienība veikusi aptauju un noskaidrojusi, ka potenciāli vislielākā reemigrantu grupa tuvākajos gados būtu seniori ar ārzemēs nopelnītām pensijām. Ārlietu ministrijā aizvadītajā nedēļā tika prezentēti vairāki Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra diasporas pētījumi. Īpaši tika apskatīta jauniešu un senioru reemigrācijas pieredze, problēmas, to risinājumi, informē Ārlietu ministrijā.

Vienā no pētījumiem konstatēts, ka noteikti vai drīzāk Latvijā pēc gada vai tālākā nākotnē sevi redz mazāk nekā puse abu dzimumu reemigrantu 18-24 gadu un 40-54 gadu vecuma grupā, toties vairāk nekā puse reemigrantu 25-39 un 55+ gadu vecuma grupā. Izņemot 55+ gadus vecus seniorus, visās vecuma un dzimuma grupās vismaz ap 40 procentiem reemigrantu nevarēja pateikt, vai ir atgriezušies Latvijā pavisam. Latvijā viņi saduras ar dzīves līmeņa krišanos – naudas ir mazāk un to nopelnīt ir grūtāk.

Negrib zaudēt nopelnīto

Eiropas Latviešu apvienība noskaidrojusi, ka lielākā daļa aptaujāto nevēlas atgriezties Latvijā, kamēr nebūs sakārtots pensijas nodokļa jautājums. Apmēram puse no reemigrējušiem Latvijas valstspiederīgajiem saņemot pensijas no 800 līdz 1600 eiro. Pašlaik Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek tikai dažu valstu pensijas, Apvienotajā Karalistē nopelnīto pensiju to skaitā nav.

Neapliekamais minimums Latvijas vecuma pensijai šogad ir 3240 eiro gadā. Tādējādi Latvijas pilsonim, kas pārceļas atpakaļ uz Latviju un ir uzskatāms par Latvijas rezidentu, Apvienotajā Karalistē nopelnītajai pensijai tiks piemērots pensionāra neapliekamais minimums pēc Latvijas paredzētās kārtības (2019. gadā – 3240 eiro gadā); Latvijas rezidentam, kas saņem gan Latvijas pensiju, gan Apvienotās Karalistes pensiju, piemēro pensionāra neapliekamo minimumu – 3240 eiro gadā (to piemēro abu valstu pensiju kopsummai), bet Apvienotajā Karalistē noteiktais neapliekamais minimums Latvijā piemērots netiek. Ja ārvalstī no Lielbritānijas pensijas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analogs nodoklis, tad Latvijā maksājamo nodokli samazina par ārvalstī samaksātā nodokļa summu, skaidro Valsts ieņēmumu dienestā.

NEAPLIEKAMAIS MINIMUMS

Personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam Par valsts pensijām vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem un kuras ir sasniegušas likuma Par valsts pensijām noteikto pensionēšanās vecumu, neapliekamais minimums ir:

2018. gadā – 3000 eiro (250 eiro mēnesī),

2019. gadā – 3240 eiro (270 eiro mēnesī),

no 2020. gada – 3600 eiro (300 eiro mēnesī).

Latvijas rezidentam no Latvijas pensijas tiek ieturēts ienākuma nodoklis no pensijas summas, kas pārsniedz neapliekamā minimuma apmēru.

Avoti: VID, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Antra Gabre

Foto: Unplash