Piektdienas, 14. aprīļa, vēlā pēcpusdienā “Latvijas gāze” paziņoja, ka ir atrasts pircējs uzņēmumam 100% piederošajam stratēģiskajam dabasgāzes operatoram “Gaso”, par tās īpašnieku kļūstot igauņu “Eesti Gaas”. Kā noskaidroja TV3 raidījums “Nekā personīga”, Krievijas “Gazprom” kā “Latvijas gāzes” akcionārs visticamāk arī varēs saņemt naudu, kas iegūta šajā darījumā. Sankcijas Kremļa kontrolētai kompānijai to neliedz. Tieši tā pat kā katru gadu joprojām saņemt dividendes no līdzdalības “Latvijas gāzē”.

Jau iepriekš politiķi diskutējuši, ka Latvija bijusi pārāk pielaidīga pret “Gasprom” biznesa interesēm Latvijā. Ņemot vērā “Gasprom’ ciešo saikni ar Kremļa režīmu, var izteikt pieņēmumu, ka arī šī nauda ļaus Krievijai stiprināt ieroču ražošanu, lai turpinātu asiņaino karu Ukrainā.

“Gaso” ir Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgs uzņēmums un vienīgais nodrošina dabasgāzes sadali Latvijā. Kompānija izveidota 2017.gadā, kad tika sadalīta “Latvijas gāze”, lai novērstu viena tirgus dalībnieka gadiem ilgušo monopolu. Radās “Conexus “, kas pārvalda Latvijas maģistrālo gāzesvadu sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un GASO.

“Gaso” līdz šim 100% piederēja “Latvijas Gāzei”, kurā savukārt starp lielākajiem akcionāriem ar 34% ir Krievijas režīma kontrolētā kompānija “Gazprom”. 16% pieder Jura Savicka “Itera Latvija”.

Latvijas gāzes akcionāri – “Gazprom” (34%), fonds “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%).
“Itera Latvija” īpašnieki ir “Inter Energia Holding ApS”, reģ. nr. 10020751 (34%) (Juris Savickis), “Davonte Holding Limited”, reģ. nr. HE 18370 (66%) (Igors Ivanovičs Sečins).

“Itera Latvija” īpašnieki ir divas ārvalstu kompānijas – “Inter Energia Holding” pieder Jurim Savickim. Savukārt “Iterau Latvija” ar 66% kontrolē “Davonte Holding Limited”. Tā pastarpināti pieder vēl vienam Putina režīma dabasresursu milzim “Rosneft”, kura izpilddirektors Igors Sečins pakļauts sankcijām, jo ir ciešs Putina sabiedrotais. Sečina vadībā “Rosneft” bija iesaistīts Alekseja Navaļnija komandas atklātās Putina pils kompleksa vīna dārzu finansēšanā. Savukārt meitaskompānija “Rosneft Aero” piegādā aviācijas degvielu Simferopoles lidostai, kas nodrošina gaisa pārvadājumus starp okupēto Krimu un Sevastopoli un Krieviju.

Pagājušā gada vasarā Saeima grozīja Nacionālās drošības likumu, kas aizliedza Krievijas un Baltkrievijas kompānijām iegādāties Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgus uzņēmumus. Turklāt Krievijai piederīgās personas zaudēja balsstiesības uzņēmumos, ar kuru starpniecību tām ir ietekme uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kompānijām, piemēram, “Gaso”. Tas nozīmē, ka kopš pagājušā gada jūnija Gazprom un Itera cilvēki lemt par “Latvijas gāzes” vai “Gaso” darbību nevarēja. Atsevišķi politiķi gan toreiz kritizēja Latvijas pārāk maigo pieeju.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis 2022. gada augustā pauda: “Man absolūti nav skaidrs, kāpēc Ekonomikas ministrija atstāja Latvijas gāzi tādā formā, kāda tā ir bijusi. Vācijas valdība jau faktiski pēc mēneša pēc kara sākuma pārņēma kontroli pār vietējo Vācijas “Gazprom”.”

“Latvijas Gāzes padomē ir 11 locekļi. Vairākums jeb seši ir “Gazprom” un “Itera” lojāli cilvēki. Tas Krievijas interešu pārstāvjiem ļauj kontrolēt valdi un tās ievēlēšanu. Šie cilvēki līdz šim savu akcionāru vārdā kontrolēja arī Latvijai stratēģiski nozīmīgo “Gaso”.

“Latvijas gāzes” padomi vada Kirils Seļezņovs – kurš “Gazprom” ir Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs.

Padomē vēl bez Jura Savicka darbojas Jurijs Ivanovs – “Gazprom” Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs. Oļegs Ivanovs – “Rosņeftj” Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors, Jeļena Mihailova – “Gazprom” Valdes locekle, Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja. Vitālijs Hatjkovs – vada Gazprom departamentu (Nr.817), kas ir atbildīgs par ekonomiskās ekspertīzes un cenu noteikšanas jautājumiem.

“[NP: Kāds varētu būt SAB priekšnieka vērtējums, ka šādā stratēģiski nozīmīgā uzņēmumā Latvijā padomē atrodas šādi Krievijā ļoti augstu sēdoši cilvēki?] Nu te nedaudz ir jāprecizē, ka Latvijas gāze ir viens no energoresursu tirgotājiem un tas nav stratēģisks uzņēmums. Mēs šeit varētu runāt par šo stratēģiskas nozīmes uzņēmumu “Gaso”, kas attiecīgi ir šis pārvades tīkla operators. Un kas ir Latvijas gāzes meitas uzņēmums. [NP: Bet fakts, ka “Latvijas Gāzes” padomē sēž ietekmīgi uzņēmuma cilvēki no Krievijas, ko tas nozīmē?] Es atkārtoju vēlreiz – Latvijas gāze ir privāts uzņēmums, attiecīgi akcionāru struktūra nav tikai Krievijas uzņēmumi. Tur ir arī vācu “Margaritas fonds” magnetofonus un vācu “Uniper gas”. Līdz ar to tas ir akcionāru lēmums, kas atrodas, bet, kā jau es teicu, šo personu tiesības pieņemt lēmumus rīkoties ir ierobežotas,” sacīja SAB priekšnieks Egils Zviedris.

Brīdī, kad stratēģiskā “Gaso” pārdošana noslēdzas, “Latvijas Gāzei” vairs nav saistoši Nacionālās drošības likuma ierobežojumi par Krievijas un Baltkrievijas personu dalību. “Gazprom” cilvēki atkal varēs piedalīties akcionāru sanāksmēs un lemt par gāzes tirgošanu Latvijā.

Kompānijas “Gaso” pārdošana varētu būt viens no lielākajiem pēdējo gadu darījumiem. Kā saka “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, “Gaso” vērtība varētu pārsniegt 100 miljonus eiro.

Kā piektdien paziņoja “Latvijas gāze”, tā saņems 120 miljonus eiro un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka pārdošana noslēgsies līdz šī gada beigām. Atbildīgā Ekonomikas ministre uzskata, ka Latvijas Gāzes akcionāram “Gazprom” par šo darījumu naudu saņemt nevajadzētu.

“[NP: Kā mēs varam būt 100% pārliecināti, ka, piemēram, veicot šo darījumu, 34% akciju īpašnieks “Latvijas gāzē” “Gasprom nesaņems naudu no šī darījuma?] Tā noteikti ir katra atbildīgā, gan darbinieka, gan arī uzņēmuma vadītāja atbildība, lai šis te finansējums vai ienākumi, kas rastos pārdošanas rezultātā, nenonāktu sankcionētu personu rīcībā, un tur mums ir likumdošana, kura ir jāievēro visiem, neatkarīgi no valstspiederības, vai, kā saka, kaut kādas savas pārliecības. Likums ir vienāds visiem,” sacīja Ilze Indriksone.

“Tīri raugoties no Eiropas Savienības sankciju mehānisma, ir iespēja, protams, piemērot tādu sankciju sistēmu. Piemēram, tiek iegūta kontrole pār kādu uzņēmumu, bet nauda nenonāk sankcionētajā uzņēmumā vai pie sankcionētās fiziskas personas. Ar “Gasprom” tur ir vēl sarežģītāk, jo sankcijas ir piemērotas ļoti daudz un dažādām “Gasprom” kompānijām, meitas kompānijām, un ir arī kaut kādas kompānijas, kas nav sankcionētas. Tas ir viens – tīri no tāda sankcija viedokļa raugoties. No nacionālās drošības viedokļa raugoties es domāju, mums ir jāvērtē, ka viss, kas saistās ar enerģētiku, kritisko infrastruktūru, ir nacionālajai drošībai svarīga infrastruktūra un tas ir vērtējams arī šajā kontekstā,” saka ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (“Jaunā Vienotība”).

“Noteikti tur ir darbs visām finanšu nozares uzraugošajām institūcijām. Mums ir ierobežots veids kā drīkst veikt kaut kādus pārskaitījumus, un visam tiek rūpīgi sekots. Es domāju, ka uzraudzībai jābūt tikpat stingrai, kā arī atbildībai noteikti,” sacīja Indriksone.

Tomēr kā mums apstiprina vairāki finanšu un sankciju jomas pārzinātāji, “Gazprom” ir iekļauta divos ASV Valsts kases departamenta sarakstos. Viens ierobežo sadarbību Arktiskā reģiona naftas ieguves projektos. Otrs aizliedz “Gazprom” izsniegt kredītus kā arī iesaistīties darījumos, kur piedalās Krievijas Centrālā banka, Krievijas labklājības fonds, kā arī Finanšu ministrija. Attiecībā uz Eiropas Savienības sankcijām, šobrīd attiecībā uz “Gazprom” nav noteikti tieši piemērojami ierobežojošie pasākumi.

ASV Valsts kases departamenta sankciju saraksti – “UKRAINE-EO13662” – aizliegums īstenot tehniskas jomas sadarbību specifiskos dziļūdens un Arktiskā reģiona naftas ieguves projektos, “RUSSIA-EO14024” – nav pieļaujams iesaistīties tādos darījumos ar “Gazprom”, kuros piedalās Krievijas Federācijas Centrālā banka, Krievijas Federācijas labklājības fonds, kā arī Krievijas Federācijas Finanšu ministrija, tāpat ir aizliegums iesaistīties jaunos aizdevumu izsniegšanas (finansēšanas) darījumos.

Kā sarunā ar “Nekā personīga” saka “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, šobrīd nav nekādu ierobežojumu, kas liegtu viņa vadītā uzņēmuma akcionāram “Gazprom” saņemt naudu no “Gaso” pārdošanas. Par Itera Latvija gan skaidrības vēl neesot.

“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, taujāts, vai sankcijas, kas šobrīd ir spēkā, liegtu naudu izmaksāt arī akcionāram ar nosaukumu “Gasprom”, saka, ka “Gasprom” patlaban nav sankcionēts uzņēmums, līdz ar to tam patlaban nav ierobežojumu šajā jomā. Vismaz “Latvijas gāzes” rīcībā nav tādas informācijas. Viņš skaidro, ka, uzņēmumu pārdodot, neveidojās peļņa, bet aktīvu apmaina pret naudu. Izmaksāt naudu un to saņemt “Gasprom” sankciju režīms patlaban neaizliedz saņemt. Arī dividendes. Par pagājušo gadu “Gasprom” dividendes esot saņēmis, taču par to, vai saņems 2022. gada dividendes, šobrīd akcionāri vēl nav lēmuši. Šie lēmumi sekos, visdrīzāk, maija vai jūnija mēnešos.

Taujāts, vai “Itera” arī būs tādas pašas iespējas saņemt naudu, Kalvītis norādīja, ka attiecīgie jautājumi ir jājautā uzraugošajām institūcijām. “Es nevaru uz šo jautājumu atbildēt tāpēc, ka šo jautājumu visdrīzāk regulē “Latvijas Banka” jeb Kapitāla tirgus uzraudzības komisija bijusi. Mēs esam ar viņiem kontaktā, viņi veic un pēta šos darījumus un viņi dos atļauju maksājumiem. Tā kā šobrīd es uz šo jautājumu nevar atbildēt,” viņš teica. Kalvītis nevarēja atbildēt arī uz jautājumu, vai dividenžu maksu pārskaita uz “Gasprom” bankas kontu jeb ir cits konts, uz kuru depozitāriju naudu skaita. Viņš pieļāva, ka “Gasprom” ir vērtspapīru konts kādā no Latvijas bankām.

Pagājušā gada 27. jūnijā notika “Latvijas gāzes” ārkārtas akcionāru sapulce. Bet Ekonomikas ministrijas Saeimai nodotie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas tikko bija stājušies spēkā, izjauca akcionāru plānu sadalīt “Gaso”. Iecere bija izvērtēt iespēju valstiski stratēģiskās kompānijas akcijas sadalīt proporcionāli “Latvijas gāzes” īpašnieku daļām. Bet plānu realizēt nebija vairs iespējams. To ierosinājis akcionārs “Margaritas fonds”. “Gazprom” akcionāru sapulcē bija reģistrējies, bet nebalsoja un šajā jautājumā savu viedokli neizteica.

Kalvītis pauda: “Vienu brīdi mūsu akcionāriem bija vēlme veikt reorganizāciju “Gaso”, bet tad nāca Nacionālās drošības likuma grozījumi, kas skaidri un gaiši pateica, ka reorganizācija vairs nav iespējama. Tāpēc, ka krievu akcionāru nevar būt akcionāri “Gaso”.”

Viņš apstiprina, ka vēlme “Gaso” sadalīt bija jau pēc kara sākuma. “Vienkārši tieši tāpat kā savā laikā “Latvijas gāzi” un “Conexus” dalīja, tā arī varēja reorganizēt “Gaso”. Tad katrs akcionārs savas kapitāldaļas varētu pārdot pats. Un tad stratēģiskajā uzņēmumā būtu arī “Gasprom”. Pa tiešā, jā, bet tā kā likums to neļāva, tad šāda reorganizācija nenotika,” saka Kalvītis.

Kalvītis negribīgi apstiprina, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā atteicies noslēgt līgumu ar “Latvijas gāzi”. Iemesls – Kremļa kontrolētās kompānijas līdzdalība uzņēmumā: “Protams, ka mums ir iespēja iegādāties gāzi sekundārajā tirgū, mums nav tieša līguma ar Klaipēdu, bet mums ir tiešs līgums ar INCO, tad mēs varam iegādāties INCO terminālā, bet mēs varam iegādāties gāzi arī, kas pienāk Klaipēdā sekundārā tirgū. [NP: Nav līgums tāpēc, ka viņa atteicās tādu noslēgt?] Jā. [NP: Kāpēc?] Man grūti vērtēt. Izvērtējot mūsu akcionārus un esošo situāciju, nevēlējās slēgt līgumu. Jāņem vērā, ka ir ļoti liela konkurence, ir ļoti daudz gribētāju.”

Taujāts, kas notiks pēc tam, kad “Gaso” pārdos, Kalvītis teica, ka, viņaprāt, pirmajā solī primāri ir atrisināt “Gaso” jautājumu, un tad droši vien tas jautājums katram akcionāram būs, ko tālāk viņš vēlas darīt, jo “Latvijas gāze” kļūst par tirdzniecības uzņēmumu. “Jāsaka, ka ne katram no mūsu akcionāriem ir stratēģiskas intereses būt tirdzniecības uzņēmumā. Tā kā droši vien, ka kaut kādas pārmaiņas es sagaidu nākotnē, bet vai viņas ilgs gadu, divus – to man ir grūti novērtēt,” sacīja Kalvītis, norādot, ka viņa rīcībā nav tādas informācijas, vai akcionāri ir ko teikuši.

Intervija ar Aigaru Kalvīti mums notika ceturtdienas pēcpusdienā un tās laikā viņš turpināja apgalvot, ka darījums par “Gaso” pārdošanu joprojām ir procesā un par potenciālo pircēju runāt nevarot. Lai gan jau nākamajā dienā “Latvijas gāze” pati izplatīja paziņojumu, ka pircējs ir igauņu “Eesti Gaas”.