Pirms pusostra gada īstenotā nodokļu reforma, kas uzņēmējiem un iedzīvotājiem nesa virkni pārmaiņu, ir izgāzusies, intervijā Neatkarīgai atzīst Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja Lienīte Caune.
“Nodokļu reformas izstrādē kopā ar sabiedriskajām organizācijām – LTRK, LDDK, LOSP -, ekspertiem, Finanšu ministrijas ierēdņiem, Latvijas Bankas speciālistiem biju iesaistīta līdz finiša taisnei. Darbojoties šajā darba grupā, pa ilgiem laikiem atkal varēja sajust entuziasmu un pacēlumu, jo visi ticēja, ka beidzot ar nodokļu reformu tiks sakārtotas lietas, uz ko uzņēmēji gaidīja gadiem. Varu teikt, ka katra norma, katrs apsvērums, katrs cipars, ar ko nodokļu reformas darba grupa izgāja finiša taisnē, bija izanalizēti un pamatoti. Taču tas, kas notika jau pie paša finiša, kad sākotnējā ideja tika apgriezta ar kājām gaisā, gan man, gan citiem darba grupā strādājošajiem bija pārsteigums. Tas, kādu nodokļu reformu saņēma Latvijas iedzīvotāji, nebija tā, kas tika iecerēta sākotnēji,” atzīst Caune.
Pēc viņa sacītā, nodokļu reforma ir izgāzusies. “Nodokļu reforma ir izgāzusies tajā daļā, kas skar darbaspēka nodokļus. Turklāt vēl nav apjaustas visas reformas sekas. Mēs zinām, kādu haosu, nesapratni un stresu iedzīvotāji pārdzīvoja, uzzinot par parādiem, kas parādījās, iesniedzot gada ienākumu deklarācijas. Tas radīja negatīvu publicitāti un izraisīja sabiedrības sašutumu. Savukārt milzīgais darbaspēku nodokļu slogs, ko reforma nevis mazināja, bet vēl pastiprināja, rada un turpinās radīt ekonomiskas sekas. Situācija jau šobrīd ir kritiska, jo gandrīz katrā nozarē 40 līdz 45 procentiem uzņēmumu ir nodokļu parādi. Un ne jau tāpēc, ka viņi būtu ļaunprātīgi nemaksātāji. Daudzi vienkārši nespēj pacelt tik lielu slogu,” norādīja Caune.
Saskaņā ar viņas teikto, tā vietā, lai samazinātu darbaspēka nodokļus, par ko uzņēmēji runāja jau sen un kas pat kādreiz tika apstiprināts ar likuma spēku, reformas rezultātā nodokļu slogs tika palielināts. “Darbaspēku skāra sociālā nodokļa pieaugums, kuru ieviesa, solot sakārtot veselības aprūpes sistēmu. Nodokļa palielinājums darbojas jau otro gadu, bet mainījies nav nekas – joprojām uz ārstēšanos jāgaida garā rindā. Tātad faktiski veselības aprūpē problēmas nav mazinājušās. Kāpēc Lietuvā veselības apdrošināšana var darboties? Taisnība, tās ieviešana nebija viegla, bet Lietuva šo smago periodu ir pārdzīvojusi, un tā var atļauties nākamgad celt minimālo algu, pārspējot šajā ziņā pat Igauniju. Savukārt Latvija arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm,” norādīja eksperte.
“Tās visas ir nodokļu reformas sekas. Strādājot darba grupā, nevienu brīdi netika runāts par progresīvo nodokli. Pat vēl vairāk, tika spriests par solidaritātes nodokļa atcelšanu. Esmu vairākas reizes jau teikusi – solidaritātes nodoklis nav bagātnieku nodoklis, tas ir papildu nodokļa slogs uzņēmumiem, un tas kropļo tirgu. Man kā nodokļu speciālistei nav pieņemams tas, kā sabiedrību apmānīja šā nodokļa ieviešanas laikā, sakot, ka tas mazinās ienākumu nevienlīdzības plaisu. Tā vietā nevienlīdzība nemazinājās, bet nodokļu maksātāji sāka rezidēties Igaunijā un Lietuvā, kur nav šāda nodokļa. Mēs brīdinājām, ka šā nodokļa ieviešana radīs šādas sekas, un uzsvērām, ka šobrīd nav īstais brīdis, lai Latvijā ieviestu progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Sākotnēji ir jāpanāk ēnu ekonomikas samazināšanās, lai nodokļus maksātu visi. Un tikai tad var domāt par nākamo soli,” uzskata Grāmatvežu asociācijas pārstāve.
“Turklāt nodokļu iekasēšana nav panākama ar represīvām metodēm vien. Jāizveido tādi apstākļi, lai nodokļi būtu samaksājami. Un tikai tad varētu domāt par progresivitātes piemērošanu. Pretēji tam 2017. gada augustā, iznākot no koalīcijas padomes sēdes, toreizējais premjers Māris Kučinskis, acīmredzot gaidāmo Saeimas vēlēšanu iespaidā, paziņoja, ka “esam izskatījuši nodokļu reformu un pieņēmuši lēmumu ieviest progresīvo ienākuma nodokļa likmi”. Darba grupai, kas pie reformas bija bez atlīdzības teju divus gadus strādājusi, tērējot savu laiku un resursus, tas bija kā pliķis sejā. Neviens tā arī nav atzinies, kas notika koalīcijas sēdes pāris stundās un kas piespieda premjeru šādi rīkoties. Ja tas tiešām bija izsvērts lēmums, vēlos uzzināt, kas tā bija par darba grupu, kas paralēli strādāja pie nodokļu reformas?” komentēja Caune.
“Progresivitāte nebija vienīgā atkāpe no darba grupā izdiskutētā. Sākotnēji tika plānots piecu gadu dividenžu izmaksu pārejas periods, bet, kad likums ieraudzīja dienas gaismu, bija palikuši vairs tikai divi gadi,” piebilda Caune.
Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka pilnīgi visa reforma ir slikta. “Tik kardināla uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma Latvijā vēl nebija bijusi. Par tās rezultātiem vēl ir pāragri spriest, taču līdz šim neesmu dzirdējusi sūdzības par jauno kārtību ne no viena uzņēmuma, kas godīgi maksā nodokļus un grib attīstīties. Protams, ir nianses, kas būtu jāuzlabo,” uzskata eksperte.
