Ja izdosies izvairīties no krīzes enerģētikas sektorā, inflācija varētu būt tuvu tās augstākajam punktam. Situācijai stabilizējoties, nākotnē iespējami pat ierobežoti cenu samazinājumi atsevišķās nozarēs, tostarp pārtikai.

Cenu līmenis oktobrī pieauga par 0,8%, taču gada laikā inflācijas temps atkāpās vien nedaudz – līdz 21,8%.

Mēneša laikā pieaugumu visvairāk ietekmēja cenu kāpums pārtikai un degvielai. Savukārt kritums uzrādījās maksai par mājokli, jo spēkā stājās valsts atbalsta pasākumi. To neesamība paceltu cenu līmeni jaunos augstumos.

Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējā aina saglabājas nemainīga. Lielāko pieauguma šoku veido sadārdzinājums pārtikai, mājoklim un transportam.

Vai sagaidīsim pārtikas cenu samazināšanos?

Diemžēl situācija tuvākajā laikā saglabāsies nenoteikta. Lielāko spiedienu iedzīvotāji izjutīs pārtikas cenu pieauguma dēļ. Tās iegādei veikali jāapmeklē biežāk un līdz ar to arī vairāk saasina uztveri.

Savukārt maksas pieaugums par mājokli vēl izpaužas ierobežotā mērā, jo talkā ir nācis negaidītais siltuma vilnis daudzviet pasaulē, tai skaitā Eiropā. Ja arī ziema noturēsies siltāka kā ierasts, augsto tarifu negatīvā ietekme būs mazāka.

Precīzāk situāciju spēsim novērtēt janvāra beigās. Tomēr, visticamāk, ka bez sarežģījumiem neiztiksim, jo papildus situācijai gāzes tirgū mūs sagaida efekti no Krievijas naftas un naftas produktu sankciju stāšanās spēkā.

Tiklīdz situācija enerģijas tirgū stabilizēsies, noteiktos segmentos, tai skaitā arī pārtikai, iespējami ierobežoti cenu samazinājuma periodi.

Izvairoties no enerģētiskās krīzes, šķiet, ka inflācija varētu būt tuvu vai jau sasniegusi savu augstāko punktu. Par spīti tam, ka pašreizējās tendences radījušas nelielu atslābumu, sapriecāties ir pāragri. 2023. gada sākumā situācija, pat ja būs silta ziema, enerģijas tirgū būs saspīlēta un kā uz to reaģēs enerģijas cenas, prognozēt ir neiespējami.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists