Neskatoties uz pieaugošo COVID-19 izplatību, attīstīto valstu ekonomiku atveseļošanās ir bijusi straujāka, nekā gaidīts. Tādēļ OECD 37 valstu IKP šogad saruks par 6.6%, iepriekš prognozēto 7% vietā. Tomēr pasaules ekonomikas prognozes pasliktinās, jo strauji augošās ekonomikas pandēmijas dēļ ir piedzīvojušas negaidīti plašu lejupslīdi. Darba tirgus attīstītajās ekonomikās ir bijis elastīgs, ierobežojot valsts parāda sloga pieaugumu. Inflācija ir saglabājusies ļoti zema un fiskālās un monetārās politikas programmu apvienojums var turpināt atbalstīt atveseļošanos. Neraugoties uz turpmāko atgūšanos, jaudu noslodze saglabāsies zem ierastā līmeņa. Ilgtermiņā ekspansīvā ekonomikas politika rada izaicinājumus, tostarp palielinātu nevienlīdzību un samazinātu spiedienu veikt reformas.
Pēc dramatiskā pavasara situācija ekonomikā ir nedaudz noskaidrojusies, kas ļāvis precizēt prognozes. Vīrusa izplatība gan ir attīstījusies negatīvā virzienā. Neskatoties uz to, ekonomikas atveseļošanās ir bijusi straujāka, nekā prognozēts, īpaši patēriņa un apstrādes rūpniecības. Tikmēr atšķirības starp valstīm un reģioniem ir bijušas negaidīti lielas. Pozitīvi pārsteidza Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, taču COVID-19 izplatība daudzās strauji augošajās ekonomikās ir radījusi daudz lielāku kaitējumu, nekā gaidīts. Ziemeļvalstīs un Baltijā augšupvērstās korekcijas ir ievērojamas: 5-6 procentpunktu diapazonā. Tikmēr globālās ekonomikas IKP prognoze ir pazemināta līdz -4,3%.
Mūsu prognoze ietver divus alternatīvus scenārijus. Vīrusa izplatības pastiprināšanās ziemā var situāciju būtiski sarežģīt, lai arī valstis izvairīsies no striktu ierobežojumu ieviešanas. Savukārt vakcīnas parādīšanās un stimulēšanas pasākumu ietekmē atveseļošanās paātrinātos. Mūsu galvenais scenārijs ir pakāpeniska atveseļošanās, IKP pieaugumam OECD valstīs 2021. gadā sasniedzot 4,8% un 2,8% 2022. gadā. 2022. gada beigās vairumā valstu bezdarbs vēl saglabāsies virs pirmskrīzes līmeņa. ASV bezdarbs ir krities straujāk, nekā gaidīts, bet Eiropā ir pieaudzis tikai mēreni, kas ir viens no iemesliem, kā dēļ valsts parāda pieaugums būs mazāks, nekā prognozēts. Tas rada nākotnes manevrēšanas iespējas izaugsmes stimulēšanai un atvieglos ekonomikas pārstrukturēšanu. Tikmēr zemais algu pieaugums kavē inflāciju. Tas ļaus centrālajām bankām ilgtermiņā palīdzēt atbalstīt ekonomiku un atvieglos fiskālos stimulus. Ilgtermiņā ekspansīva ekonomikas politika rada neveselīga riska uzņemšanās, nevēlēšanos veikt reformas, “zombiju” uzņēmumu un palielinātas nevienlīdzības riskus.
Pavasarī tika prognozēts, ka šogad Ziemeļvalstīs IKP samazināsies par 8%. Šobrīd prognozētais kritums ir samazināts līdz 3,5%. Zviedrijas ekonomika ar pandēmiju ir tikusi galā veiksmīgi un IKP šogad samazināsies tikai par 3,8% un 2021. gadā pieaugs par 4,2%. Bezdarba līmenis sasniegs maksimumu nedaudz virs 10%. Norvēģijas kontinentālās daļas ekonomika (izņemot naftu, gāzi un kuģniecību) šogad saruks par 3,3%, kam sekos kāpums par 3,6%. Norvēģijas atveseļošanos kavē vājā aktivitāte naftas nozarē, taču bezprecedenta politiskā reakcija – izmantot Naftas fonda līdzekļus ir sniegusi atbalstu mājsaimniecību patēriņam. Dānijas ekonomikas atjaunošanās ir notikusi ātrāk un plašāk, nekā gaidīts. Tās ekonomika šogad saruks par 4,5%, kam sekos pieaugums attiecīgi par 5%. Somijas ekonomika ir bijusi pārsteidzoši noturīga. IKP kritums otrajā ceturksnī bija viens no mazākajiem eirozonā. Vājš starptautiskais pieprasījums ir nopietni kaitējis eksportam, bet privātais patēriņš ir saglabājies spēcīgs. Somijas IKP šogad samazināsies par 2,9% un 2021. gadā pieaugs par 3,2%.
Baltijas valstīs negaidīti labi krīzi ir pārvarējusi Lietuva. Mazais tūrisma nozares apjoms un enerģiskais fiskālais atbalsts mājsaimniecībām ierobežos šī gada IKP lejupslīdi līdz 1,3%, kam sekos pieaugums par 3%. Latvija un Igaunija ir cietusi smagāk, taču mazāk nekā tika gaidīts. Abās valstīs IKP kritums šogad tiek prognozēts nedaudz zem 5%, kam sekos kāpums 4-4.5% apmērā.
Covid19 tieši skarto nozaru īpatsvars (ar tūrismu un autobūvi saistītās) Latvijas tautsaimniecībā ir bijis mazāks, nekā Eiropas dienvidos, kā arī savlaicīga reakcija, ļāva krīzi pārciest relatīvi vieglāk. Situācija reģionā arī ļauj pozitīvāk vērtēt šo nozaru atgūšanās iespējas. Vakcīnas izstrāde būs liels atspaids cīņā pret Covid-19, taču tas vēl nenozīmē, ka ekonomikā viss uzreiz nostāsies pirmspandēmijas pozīcijās. Kaut vakcīna varētu būt pieejama jau līdz šī gada beigām vai 2021. gada 1. ceturksnī, daudzi ieviestie pasākumi būs jāturpina ievērot. Krasāks pavērsiens varētu būt jūtams gada otrajā pusē, līdz ar vakcīnas izplatību. Ziemas periods būs testa laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies, bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
