Pēc pilnīgākas datu apstrādes statistiķi ir secinājuši, ka 1.ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 1,3%. Tas norāda, ka ekonomika gada sākumu ir pārcietusi ar mazākiem zaudējumiem, nekā tika lēsts sākotnēji (-2,2%). Tomēr tas jebkurā gadījumā uz kaimiņu fona ir vājš iznākums, jo Igaunijas IKP šajā laika posmā ir audzis par 5,4%, bet Lietuvas par 1%. Nav šaubu, ka rezultāts atspoguļo katras valsts politikas kvalitāti un krīzes vadības spēju. Taču šobrīd vairs nebūtu auglīgi koncentrēties uz paveiktā vai trūkumu kritiku, bet koncentrēties uz veicamajiem darbiem.
Jau sākot ar aprīli ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atgūšanās iezīmes. Turklāt maijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz pirmspandēmijas līmenim – 104,2 punktiem. Turpmāk ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem un rādītāji kļūs arvien pozitīvāki. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atgūšanās kļūs vēl pārliecinošāka, kaut riski saglabājas. Jāņem vērā, ka pašreizējais saslimstības kritums ataino arī sezonalitātes, ne tikai vakcinācijas, ietekmi. Tātad, lai arī vakcinācija ir uzņēmusi labu tempu, tas drīz bremzēsies. Tas nozīmē, ka uz rudeni, kad vīrusa riski no jauna saasināsies. Var prognozēt, ka ierobežojumu režīms, atspoguļojot vakcinācijas līmeni dažādos reģionos, būs atšķirīgs. Šobrīd joprojām ir maz konkrētības par izejas politiku atbalstam uzņēmējiem, kuriem sarežģījumi uzņēmējdarbībā saglabāsies ilgāk par ierobežojumu režīma maiņu. Tas daudzās nozarēs uztur neskaidrību par nākotni. Pietrūkst arī noteikts ierobežojumu atcelšanas grafiks, ar ko uzņēmēji varētu rēķināties.
Tuvākajos mēnešos eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, ko nosaka labvēlīgā ārējā konjunktūra. Tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības izaugsmei. Arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet komercpakalpojumos, pēc krituma 1. ceturksnī par 4,5%, atjaunosies izaugsme. Situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās – ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr līdz pilnīgai šo nozaru atkopšanās būs nepieciešams ilgāks laika posms un prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Lejupslīde turpināsies transporta un uzglabāšanas nozarē, kur primāri izjūt tranzīta kravu apjoma kritumu. Negaidīts sarukums gada sākumā bija vērojams būvniecības nozarē (-12.4%). Tomēr šo nozari krīze negaida. Drīzāk valdības primārais uzdevums būs nozari pasargāt no pārkaršanas riskiem, jo tuvāko gadu laikā nozarē ieplūdīs nozīmīgs investīciju apjoms. Tas var sarežģīt nekustamā īpašuma nozares izaugsmi, jo jūtams būvniecības izmaksu kāpums būs neizbēgams. Apjomīgie ES fondi palīdzēs atjaunoties investīcijām, tomēr ilgāka termiņa perspektīvas ir gan neskaidras, īpaši tās, kas skar MVU segmentu. Tādēļ par spīti pārliecinošajai izaugsmei tuvākajos divos gados ekonomikas konkurētspējas jautājumi drīzāk kļūs vēl aktuālāki. Kritiskākais būs tas, cik tālredzīgi Latvija spēs ieguldīt Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, lai ekonomika spētu veiksmīgi sagriezt ekonomiku jauno ilgtermiņa izaicinājumu (digitalizācija un klimatu pārmaiņu novēršanas) virzienā. Pēc krituma pērn par 3,6%, šogad ekonomika augs par 3,7%, bet nākamgad par 5,2%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
