Maijs mūs netīkami pārsteidza, jo vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,2%. Būtiskākā ietekme mēneša laikā bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), jo noslēdzās valsts atbalsta ietekme, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti). Ņemot vērā spēcīgo mēneša inflācijas pieaugumu, gada inflācija noslīdēja tikai līdz 12,1%.
Jūnijā un turpmākajos mēnešos vajadzētu ieraudzīt jau pozitīvākas tendences, kur enerģijas tarifu samazinājumi būtiskāk pasteidzinās inflācijas kritumu. Uz vasaras laiku enerģijas cenu jautājums pieklusīs, bet neizzudīs un no jauna pieņemsies spēkā uz vasaras beigām, kad iezīmēsies apkures sezonas apvāršņi. Veidojošais sausums no jauna rada potenciālus izaicinājumus elektroenerģijas tirgū. Gāzes un naftas cenu jautājums aktualizēsies uz vasaras beigām, tomēr bez tāda stresa kā pērn. Ir pietiekami daudz laika, lai piepildītu Eiropas gāzes krātuves. Līdz šim vājais globālais pieprasījums ir ļāvis cenām normalizēties. Šī tendence varētu būt noslēgusies. Līdz ar to tuvākajos mēnešos uzmanības centrā būs pārtikas cenu jautājums, kas ir iedzīvotāju jutīgākā tēriņu sadaļa, un no kuras lielā mērā veidojas arī inflācijas uztvere.
Augstā pārtikas cenu inflācija ir radījusi rezonansi visā Eiropā un Latvija nav izņēmums. Uzmanība tiek pievērsta lauksaimniekiem, ražotājiem un veikalniekiem, mēģinot izķert “vainīgos” cenu pieaugumā. Patlaban lauksaimniecību preču un enerģijas cenu normalizācija ir audzējusi gaidas, ka jāsamazinās ne tikai pieauguma tempam, bet arī cenām būtu jārūk. Taču katrs ķēdes posms var un atsaucas uz saviem argumentiem, kas šajā ziņā pārmērīgu optimismu nesola. Daudzviet lauksaimnieki joprojām cīnās ar iepriekšējo augsto izmaksu ietekmi uz gala produkciju. Sausums, vīrusi un problēmas Ukrainā norāda, ka izaicinājumi globālajam izejvielu tirgum saglabāsies. Ražotāji varētu cenu mazināt, to dara un darīs. Taču cik lielā mērā? Enerģijas cenu izmaksas ir kritušas. Taču pietrūkst prognozējamība par to tālāko dinamiku. Tas liek nesteigties ar cenu mazināšanu, jo tās atkal palielināt būs grūti. Attiecībā uz tirgotājiem līdzīgi. Katrā tirgū situāciju koriģē konkurence, spēlētāju ambīcijas un pircēju paradumi. Tirgotājiem šajos apstākļos ir jāpelna, tādēļ izmaksu spiediens vispirms vēršas pircēju un piegādātāju virzienā. Ja konkurence ir asa, tad jādomā par papildus izmaksu mazināšanu. Turklāt jāņem vērā, ka pa šo laiku uzņēmējiem ir jāturpina veikt algu palielināšana darbiniekiem, kas sašaurina cenu mazināšanas iespējas. Visticamāk, atsevišķos produktu segmentos sagaidīsim arī cenu kritumu, piemēram, pienam un piena produktiem vai atsevišķos augu un dārzeņu segmentos. Tomēr būs grupas, kur cenu kritums īsti nav gaidāms, bet kur lēnāk, bet kāpums turpināsies. Lai cerētu uz jūtamāku cenu kritumu, pietrūkst noteiktības. Un tādēļ cenu korekcijas īstenosies caur akcijām un atlaidēm. Augstās cenas ietekmē pieprasījumu ne tikai Latvijā. Jo vairāk sagrīļosies ekonomika, jo lejupvērstas cenu korekcijas īstenosies pārliecinošāk. Vismaz īstermiņā.
Noteikta cenu pieauguma inerce turpināsies pakalpojumos, jo tur pagaidām valda spēcīgs pieprasījums un cilvēki bauda normālības atgriešanos. Lai arī vidējās pirktspējas atjaunošanās gada otrajā pusē nostiprināsies, pieprasījums varētu kļūt izvēlīgāks un pārdomātāks. Būs uzkrājusies izmaksu pieauguma smagums, patērēti vai iztērēti uzkrājumi un kovid laikos aizturētais patēriņš būs jaudu zaudējis. Jau jūnijā inflācijai vajadzētu paslīdēt zem 10%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
