Oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,5%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, saruka par 3,6%, autodegvielas tirdzniecība samazinājās par 4,8%.

Apjomu sarukums turpina atspoguļot sarukušo pirktspēju, kā dēļ nākas variēt starp dažādām tēriņu prioritātēm un pirkuma grozā nonāk mazāk preces. Inflācijas līkne rāda strauju lejupslīdi, ko pārsvarā noteikusi enerģijas cenu normalizācija. Tomēr pozitīvais efekts var izpalikt, ja ziema izrādīsies auksta. Pat pie zemākām cenām enerģijas patēriņš var izrādīties augsts, kas ietekmēs rēķinus un attiecīgi arī iespējas tērēt citiem mērķiem. Atņemot enerģijas cenu ietekmi, inflācijas negatīvā ietekme joprojām ir spēcīga.

Patērētāju noskaņojums ir izlauzies no zemajiem mīnusiem un pēdējos mēnešos ir uzlabojies. Tomēr ekonomikas stagnēšana noturēs to no tālākiem uzlabojumiem. Līdz ko ekonomikas perspektīvas stabilizēsies, uzlabosies noskaņojums un mazumtirdzniecībā izaugsme nostiprināsies. Visticamāk, ka nelieli mīnusi tuvākajos mēnešos vēl noturēsies. Grūt novērtēt iedzīvotāju svētku impulsus, kas gada pēdējos mēnešos tendenci var nokoriģēt straujāk. Vismaz ielūkojoties SEB bankas novembra pēdējo divu nedēļu nogaļu karšu datos pēdējo jāsecina, ka tēriņu aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir bijusi krietni augstāka. Iedzīvotāji tērē un tērē vairāk nekā pērn, jautājums ir, cik un kam tie ir gatavi atvēlēt no sava maciņa.

Pirktspējas atjaunošanās ir aizsākusies un tā būs pakāpeniska un nevienmērīga. Taču mazumtirdzniecībā plusi, visdrīzāk, atgriezīsies ātrāk nekā beigsies ziema.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists