Bezdarba līmenis Latvijā 3. ceturksnī no 7,9% ir sarucis līdz 7,2% un ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada sākuma. Gada noslēdzošajos mēnešos uzlabojumi darba tirgū palēnināsies ierasti spēcīgo sezonālo aspektu dēļ. Sava nozīme būs arī ierobežojumiem un nenoteiktībai attiecībā uz darbības nosacījumiem, īpaši tirdzniecībā un pakalpojumos.
Neskatoties uz vīrusa plosīšanos, darba vide stabilizējas un turpina pielāgoties jaunajai realitātei, kuras uzstādījumi būs paliekošāki, nekā šķita pandēmijas sākumposmā. Nākamgad otrajā ceturksnī darba tirgus iegriezīsies jaudīgāk un uz gada beigām bezdarbs varētu nebūt tālu no pirmskrīzes līmeņa. SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja uzrāda, ka riski, kas saistīti ar kovid ierobežojumiem, joprojām tiek vērtēti kā visaktuālākie – 59% respondenti to norāda kā izaicinājumu. Kvalificēta darbaspēka trūkumu kā aktualitāti Nr2 min 54% aptaujāto. Tas nozīmē, ka sarežģījumi ar darbinieku piesaisti ir aktuāli jau šobrīd.
Jāatzīst, ka stabilitāti darba tirgū lielā mērā noturējis valsts atbalsts, kas šobrīd veido labāku pamatu izejai no krīzes. Potenciāls uzlabojumiem darba tirgū ir liels, taču grūti novērtēt ir uzņēmēju perspektīvu vērtējumu, kas joprojām ir visai piesardzīgs arī nozarēs, kas piedzīvo vētrainu izaugsmi. Visai plašs ir uzskats, ka pašreizējais uzrāviens ir pārejošs, kā dēļ steiga ar investīciju realizāciju un darbinieku pieņemšanu daudzos segmentos, īpaši starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izpaliek. Taču ekonomikas apgriezieni nākamgad, ieplūstot ES investīcijām un aktivizējoties patēriņam, būs augstā līmenī, paverot jaunas iespējas darba tirgū.
Paralēli bezdarba rādītajiem, svarīgi būs sekot nodarbinātībai. 3. ceturksnī Latvijā nodarbināti bija 876,9 tūkstoši jeb 63,5%, kas ir pieaugums ceturkšņa laikā par 15,3 tūkstošiem jeb 1,2 procentpunktiem. Tomēr ļoti ievērojama daļa iedzīvotāju jeb 435,2 tūkstoši bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits gan ir samazinājies par 12,5 tūkstošiem, bet ir vēl ļoti tālu līdz pirmskrīzes rādītājiem. Tas norāda uz izmaiņām darba vides konjunktūrā, respektīvi, ne visi šobrīd rod iespēju vai ir gatavi tajā iesaistīties. Pieaugot noteiktībai un normalizējoties epidemioloģiskajiem apstākļiem, varam sagaidīt nodarbinātības straujāku atjaunošanos. Taču to atgriezt pirmskrīzes pozīcijās varētu būt izaicinošāk, jo ne visi būs spējīgi iekļauties jaunajos apstākļos. Pieprasījums darba tirgū turpinās evolucionēt, nereti raitāk par daudzu darbinieku kvalifikāciju un prasmēm. Tādēļ svarīga loma būs valsts un citu organizāciju atbalstam kvalifikācijas maiņai un prasmju apgūšanā. Pieaugošā konkurence par kvalificētiem darbiniekiem nozīmēs arī tālāku darba samaksas pieaugumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu, ko kā aktualitāti Nr4 min 41% aptaujāto finanšu direktoru.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
