Vietējā tirgū lielākais cenu virzītājs bija elektroenerģijas tarifu pieaugums. Tāpat kāpumu uzrādīja arī ieguves rūpniecība (+4%). Savukārt apstrādes rūpniecībā lielākais kāpums bija vērojams metālapstrādes (+6.7%) un kokrūpniecības (+3.8%) sektoros, bet lielāko kritumu uzrādīja dzērienu ražošana (-0.5%).
Eksporta tirgus produkcijas cenu kritumu aprīlī veicināja cenu samazinājums ieguves rūpniecībā (-1.1%) un ūdens apgādē un atkritumu apsaimniekošanā (-4.5%). Apstrādes rūpniecības eksporta produkcijas cenas pieauga par 0.3%.
Gada laikā aprīlī cenu līmenis uzrādīja 8.6% pieaugumu. Kāpumu vietējā tirgū realizētās produkcijas cenām (+9.1%) mazināja eksportētās produkcijas cenu pieauguma tempu samazinājums (+7.8%). Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (+8.6%), pārtikas produktu (+11.3%), metālu (+28.7%) un koksnes izstrādājumu ražošanā (+8.4%).
Lielākie izmaksu veicinātāji ir energoresursu un pārtikas izejvielu cenu kāpums, un Latvijas gadījumā arī administratīvā ietekme. Straujais ražotāju cenu izmaksu kāpums nenoliedzami signalizē par potenciālo interesi pieaugošās izmaksas pārnest uz patēriņa cenām. Par to liecina arī dažādu nozaru pārstāvju pastāvīgie izteikumi. Patlaban ir pateicīgs laiks, lai izmantotu iespējas un paaugstinātu cenas, jo nav grūti atrast pamatojumu. Taču pie pašreizējām tendencēm ir grūti izsekot vai šādas prasības vienmēr ir pamatotas. Iemelsi tam ir vairāki. Joprojām daudzi uzņēmumi darbojas krīzes spiestās optimizācijas apstākļos, kas likuši samazināt izmaksas. Ražotāji mēdz sadārdzinājušās izejvielas aizvietot ar dažādiem aizstājējiem. Atsevišķos sektoros sarukusi arī konkurence. Tādēļ tā ir laba iespēja uzlabot uzņēmuma darbības rādītājus. Tāpat katrā no uzņēmumiem atšķiras izmaksu struktūra. Līdz ar to viss ir atkarīgs no nozares un tirgū valdošās konkurences. Jo tā ir izteiktāka, jo grūtāk dalībniekiem izmaksas pārlikt uz gala patērētāju. Liela loma ir arī realizācijas stratēģijai un kanāliem. Ja produkcija tiek realizēta caur spēcīgiem, tirgū dominējošiem spēlētājiem, tad jārēķinās ar to ietekmi un nosacījumiem, kas var arī neakceptēt cenu pieaugumu. Potenciālais cenu kāpums varētu saglabāties energoresursu ietilpīgās nozarēs, piemēram, metālapstrādē. Arī apģērbu ražošanas izmaksas varētu noteikt izejvielu sadārdzināšanās. Tāpat straujāks cenu kāpums šogad varētu saglabāties pārtikas, kokrūpniecības, papīra un tā izstrādājumu un poligrāfijas ražošanā. Individuālu ietekmi katrā no nozarēm saglabās darbinieku pieejamība un spēja noturēt samērīgu algu pieaugumu.
Kā rāda pieredze, Latvijas uzņēmēji ir pietiekami elastīgi un samērā ātri pielāgojas izmaiņām. Tuvākajā laikā situācija rūpniecībā būs salīdzinoši stabila, jo krīzes periodā konkurētspēja ir uzlabojusies, bet atalgojuma kāpums nesolās būt straujš. Galvenais vilcējs turpinās būt eksporta tirgus, kamēr vietējais atkopsies ļoti mērenā tempā. Taču situācija pēc gada, pusotra varētu kļūt arvien saspīlētāka. Ierobežotais darbaspēka apjoms, pakāpeniska ekonomikas atgūšanās un emigrācija spiedīs celta atalgojumu, kas papildus spiedīs uz izmaksām. Nav noslēpums, ka neskatoties uz krīzes veiktajiem pasākumiem, privātajā sektorā reformas, kas skar jaudu palielināšanas, ražošanas konsolidēšanas un konkurētspējas celšanas joprojām ir nepieciešams turpināt. Risinājumi meklējami gan investīcijās, gan labākā pašorganizācijā. Tas viss skar izmaksas, bet no to apmēra ir atkarīga gan peļņa, gan arī nodarbinātības pieaugums un ekonomikas attīstība kopumā. Jānorāda uz budžeta konsolidācijas negatīvo ietekmi, kas palielina uzņēmēju piesardzību investēt un attīstīties. Lieki teikt, ka tas dod priekšrocību mūsu konkurentiem. Šogad ražotāju cenu kāpums varētu būt 7-8%. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē izejvielu cenu kāpums kļūs mērenāks.
