Ar Ministru kabineta otrdien, 16. novembrī akceptētajiem grozījumiem Noguldījumu garantiju likumā paredzēts dubultot garantētās atlīdzības apjomu vienam noguldītājam no pašreizējiem 50 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro.

Savukārt valdības akceptētie grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā ievieš Latvijā ievieš jaunu finanšu nodrošinājuma veidu – kredītprasības.

Šobrīd Noguldījumu garantiju likums paredz, ka neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro. Saskaņā ar ES direktīvu Latvija plāno šo slieksni dubultot – līdz 100 000 eiro.

Likumā plānots mainīt arī noguldījumu garantiju fondā veicamās iemaksas – līdz šim ir noteikts, ka banka un ārvalstu bankas filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai, noguldījumu garantiju fondā veic vienreizēju sākotnējo iemaksu – 50 000 latus. Līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka vienreizējā sākotnējā iemaksa būs latos 1,5% apmērā no sākotnējā kapitāla.

Savukārt Finanšu nodrošinājumu likumā paredzēts ieviest Latvijā līdz šim neizmantotu nodrošinājumu veidu – kredītprasības. Šobrīd Latvijā par finanšu nodrošinājumu saistību izpildei var būt vienīgi finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti.

Lai atvieglotu kredītprasību izmantošanu kā finanšu nodrošinājumu, likumprojekts atceļ tādus administratīvos noteikumus kā prasības par paziņošanu vai reģistrēšanu, kas liegtu cedēt kredītprasības. Līdzīgi, lai nepasliktinātu nodrošinājuma ņēmēju stāvokli, parādniekiem ir paredzētas tiesības atteikties no savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kreditoriem. Tāda pati pieeja ir izmantota attiecībā uz iespēju parādniekam atteikties no bankas noslēpuma noteikumiem, jo pretējā gadījumā nodrošinājuma ņēmējs var negūt pietiekamu informāciju, lai pareizi novērtētu attiecīgās kredītprasības.

Autors: Zane Grodiņa/ BIZNESS.LV