Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada oktobrī samazinājušies par 1,4% salīdzināmās cenās, bet rūpniecībā kopā samazinājums par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējos rūpniecības apjomus negatīvi ietekmēja 18% sarukums elektroenerģijas un gāzes apgādē, kamēr ieguves rūpniecībā bija 2,7% pieaugums. Apstrādes nozares rūpniekus turpina ietekmēt augstās energoresursu un izejvielu cenas, turklāt iezīmējas arī ārējā pieprasījuma samazināšanās tendences.
Desmit mēnešos apstrādes rūpniecībā saglabājās 3% izaugsme, bet sarukumi elektroenerģijas un gāzes apgādē kopējās rūpniecības izaugsmi samazināja līdz 1%. Izaugsmi apstrādes rūpniecībā nodrošināja metālu, metālizstrādājumu, būvmateriālu un dzērienu ražošana.
Oktobrī apstrādes rūpniecības apakšnozarēs ražošanas apjomu pieaugumi bijuši pārsvarā negatīvi salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri. No lielāka kopējo apjomu sarukuma paglāba straujā izaugsme dzērienu (+12,4%), apģērbu (+16,3%), datoru un optisko iekārtu (+24,6%) un elektrisko iekārtu (+15,1%) ražošanā, kā arī autobūvē (+5,4%). Lielākie apjomu samazinājumi bija tekstilizstrādājumu (-30,7%), papīra un to izstrādājumu (-9,8%), poligrāfijas (-9,3%), ķīmisko vielu un produktu (-8,7%), metālizstrādājumu (-9,8%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (-9%) ražošanā.
Kaut arī būvmateriālu ražošana desmit mēnešos veido nozīmīgu pienesumu apstrādes rūpniecībā, oktobrī tā samazinājusies par 3,6%. Savukārt būvmateriālu apgrozījuma līmeņi joprojām aug ievērojamos tempos, vietējā tirgū šā gada trešajā ceturksnī uzrādot 19,6% pieaugumu, bet eksporta apgrozījums audzis par 50,2%.
Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē kokrūpniecībā oktobrī apjomi samazinājušies par 2,6%, kas ir samazinājums jau piekto mēnesi pēc kārtas. Arī apgrozījuma apjomi nedaudz sarukuši, kopš jūnija krasi samazinoties eksporta apgrozījumam, tikmēr vietējā tirgū apgrozījums aug jau kopš 2020. gada augusta.
Arī lielā pārtikas ražošanas nozare turpina uzrādīt nelielus samazinājumus gada griezumā jau piekto mēnesi pēc kārtas, oktobrī apjomiem sarūkot par 2,2%. Pārtikas ražotājiem situācija ir viena no sarežģītākajām, cenšoties saglabāt konkurētspējīgu cenu, strauji augot ražošanas izmaksām, īpaši ziemas periodā.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde oktobrī Latvijā samazinājusies par 18%, tostarp elektroenerģija ražota par 22,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Koģenerācijas staciju izlaide samazinājusies, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgajiem periodiem jau kopš šā gada janvāra, oktobrī samazinājumam esot 55,8% apmērā, bet vidēji 10 mēnešos sarukums par 35,9%, kas skaidrojams ar augstajām energoresursu cenām, galvenokārt dabasgāzei. Tādējādi importēt elektroenerģiju kļūst izdevīgāk nekā to ražot koģenerācijas stacijās. Tikmēr hidroelektrostacijās saražotie apjomi bijuši par 25,8% augstāki nekā pērn, ko ietekmēja nokrišņu daudzums. Vēsturiski augstākie apjomi (28 kWh) oktobrī saražoti vēja elektrostacijās, kas veidoja 12% no visas kopējās saražotās elektroenerģijas. Šā gada oktobrī elektroenerģija kopumā importēta 2,4 reizes vairāk nekā eksportēta.
Eiropas Komisijas apkopotie ekonomiskās konfidences indeksi apstrādes rūpniecībā turpina pasliktināties gan Latvijā, gan Eiropā. Latvijas rūpnieki novembrī norādījuši uz pieprasījuma līmeņa samazināšanos, tajā pašā laikā saražoto preču krājumi nedaudz pieauguši, bet atrodas zem vidējā līmeņa ilgtermiņā. Turpmāk apstrādes rūpniecības tendences Latvijā noteiks ekonomiskā situācija lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs, no kā būs atkarīgs pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm. Turklāt apstrādes rūpniekiem sarežģītos apstākļos būs jākonkurē ar citu valstu ražotājiem, kur ražošanas izmaksas neaug tik strauji.
