Vasaras beigas finanšu tirgos ienesa mēreni pozitīvas norises. Gan akcijas, gan citi riska aktīvi pieauga, lai gan Bitcoin – pēc tam, kad mēneša vidū bija sasniedzis jaunus augstākos rādītājus – piedzīvoja nelielu kritumu. Gan ASV, gan Eiropā bija vērojams ilgtermiņa procentu likmju svārstīgums. ASV prezidents Donalds Tramps atkal īstenoja tarifu politiku un meklēja jaunus veidus, kā ietekmēt ASV Federālo rezervju sistēmas (FED) lēmumus. Neraugoties uz šiem šķēršļiem, ASV akciju indekss S&P 500 sasniedza jaunu rekordu, pārsniedzot 6500 punktu robežu. Tomēr Eiropas ieguldītājiem pozitīvo peļņu daļēji dzēsa ASV dolāra vērtības samazināšanās.
Augošā nenoteiktība ASV obligāciju tirgos
FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels ikgadējā Džeksonholas konferencē, kurā piedalās pasaules vadošo centrālo banku vadītāji, apstiprināja, ka FED ir gatava septembrī samazināt procentu likmes, jo sāk parādīties darba tirgus palēnināšanās pazīmes.
Tramps neplāno atlaist FED priekšsēdētāju Pauelu, bet ir pievērsies citu FED komitejas locekļu nomaiņai. Tam var būt sekas – tas var mazināt FED neatkarību, palielināt inflācijas riskus un mazināt uzticēšanos ASV monetārajai politikai.
Eiropas procentu likmes un politiskie riski
Eiropā ilgtermiņa procentu likmes pieaug pēc ziņām, ka Nīderlandes pensiju sistēma pāries no noteiktu izmaksu sistēmas uz noteiktu iemaksu sistēmu, proti, valsts pāriet uz sistēmu, kur izmaksas atkarīgas no pensiju fondu peļņas, riskus uzņemties pensiju plāna dalībniekam, nevis darba devējam. Gaidāms, ka šīs pārmaiņas samazinās pieprasījumu pēc ilgtermiņa obligācijām, tādējādi palielinot procentu likmes. Nīderlandei, kas ir zināma kā valsts ar vienu no spēcīgākajām pensiju sistēmām Eiropā, pieder vairāk nekā puse no eirozonas kopējiem pensiju aktīviem, lai gan valsts veido tikai 7% eirozonas ekonomikas.
Tirgus svārstīgumu veicināja arī politiskā nenoteiktība Francijā. Ir izsludināts jauns balsojums par uzticības izteikšanu Fransuā Bairū valdībai, kas palielina pirmstermiņa vēlēšanu risku. Līdz ar to ir palielinājusies maksa par Francijas valsts kredītrisku, tās ilgtermiņa procentu likmes tagad pārsniedzot Spānijas un pat Grieķijas procentu likmes. Turklāt 2. ceturkšņa darba samaksas dati liecināja par 4% gada pieaugumu (salīdzinājumā ar 2,5% 1. ceturksnī), kas varētu veicināt turpmāko inflāciju un vēl vairāk ietekmēt obligāciju tirgu.
Attīstības valstu tirgi un korporatīvās obligācijas
Tikmēr riskantākas korporatīvās obligācijas un attīstības valstu tirgu obligācijas turpina uzrādīt labus rezultātus. Kopš gada sākuma šo aktīvu kategoriju peļņa, kas izteikta eiro, ir sasniegusi attiecīgi 3,7% un 6,1%, pārsniedzot eiro valūtā izteiktā pasaules akciju indeksa kopējo peļņu 1,1% apmērā.
Ķīna un Tramps
Ķīnā ekonomiskie rādītāji pēc atveseļošanās gada pirmajā pusē atkal pasliktinās. Nekustamā īpašuma tirgus stagnē, mazumtirdzniecības apjomi samazinās, un valdības stimulējošie pasākumi palēninās. Tomēr Ķīna turpina ilgtermiņa pārveidi par stabilāku un attīstītāku ekonomiku. Pēdējo 20 gadu laikā ārējās tirdzniecības īpatsvars IKP ir samazinājies no 65% līdz 34%, kamēr iekšzemes patēriņš ir pieaudzis.
Augustā Tramps pārskatīja tarifu draudus, apsverot iespēju palielināt tarifus Ķīnas precēm par 100-200%, ja netiks panākta vienošanās par reto metālu un magnētu eksportu uz ASV.
Akcijas vērtība aug, bet ne bez riska
ASV S&P akciju indekss sasniedz jaunus rekordus, pieaugot indeksā ietilpstošo emitentu koncentrācijai: pēdējo 20 gadu laikā desmit lielāko ASV uzņēmumu akciju īpatsvars indeksā ir pieaudzis no 20% līdz 40%. Šo apstākli daļēji izskaidro fakts, ka arī ieņēmumu pieaugums ir koncentrēts šajos lielajos uzņēmumos, kas kalpo par pamatu šo uzņēmumu akciju ārkārtējam cenu pieaugumam.
Pozitīvs mēnesis, taču samazinās uzticēšanās ASV politikai; dolārs pavājinās
Augustā turpinājās pozitīvas tendences, riska aktīviem lēni augot. Pasaules akciju indekss, kas izteikts eiro, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,2%, lai gan ar ESG saistīto fondu rezultāti bija zemāki. Eiropas obligāciju indekss piedzīvoja nelielu lejupslīdi, turpretī augsta ienesīguma un attīstības valstu tirgu obligāciju indeksi pieauga.
Raugoties nākotnē, septembra sākumā tiks publicēti galvenie ASV bezdarba un inflācijas dati, kas varētu rosināt FED sākt samazināt procentu likmes.
Eiropā tirgi gaida 8. septembra balsojumu par uzticību Francijas valdībai, savukārt politiskā nestabilitāte Nīderlandē var negatīvi ietekmēt arī vietējos tirgus. Septembrī ierasti palielinās obligāciju emisija, un tās rezultātā piedāvājums var palielināt kredītriska starpības, kas pašlaik ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Turklāt augusta-septembra periods vēsturiski mēdz būt akcijām nelabvēlīgs.
Luminor pensiju ieguldījumu daļas vadītājs Tarass Buka
