Finanšu krāpniecības apmērs Latvijā mēnesī sasniedz 3 miljonus eiro

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) apkopotie dati*, krāpnieku darbības apmērs šī gada janvārī bijis īpaši augsts – no Latvijas iedzīvotājiem mēģināts izkrāpt teju 3 miljonus eiro. No tiem izdevies novērst krāpšanu 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt 1,5 miljonus eiro atgūt nav bijis iespējams un cilvēki pašiem apstiprinot krāpnieciskos maksājumus, krāpnieki piekļuvuši līdzekļiem. Asociācija, Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un CERT.LV brīdina – martā un aprīlī iedzīvotājiem jābūt īpaši vērīgiem un uzmanīgiem, jo prognozējama vēl lielāka krāpnieku aktivitāte kibertelpā.

Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa stāsta: “Redzam, ka janvārī atkal ļoti aktīvi ir uzdarbojušies telefonkrāpnieki, kuri zvana un sūta īsziņas, uzdodoties par kādas valsts iestādes darbiniekiem un cenšoties iebiedēt iedzīvotājus, tādējādi izkrāpjot ievērojamus naudas apmērus. Tieši telefonkrāpšanas gadījumus bankām novērst ir visgrūtāk, jo bieži vien iedzīvotāji labprātīgi nosauc savus bankas piekļuves datus, steigā apstiprina maksājumus. Šādos brīžos banku iespējas atgriezt naudu kļūst minimālas, tāpēc redzam, – lai krāpniecības apmēri mazinātos, ir nepieciešama lielāka iedzīvotāju modrība un kritiskā domāšana situācijās, kam un kāpēc tiek nodota piekļuve savai naudai, kā arī, protams, mobilo operatoru iesaiste noziedznieku identificēšanai.”

Kopumā janvārī tika īstenoti 888 tefonkrāpniecības gadījumu, izkrāpto līdzekļu apmēram sasniedzot 824 tūkstošus eiro. Savukārt novērst izdevies 594 krāpšanas gadījumus 462 tūkstošu eiro apmērā.

Vienlīdz aktīvi janvārī bijuši arī tā saucamie investīciju krāpnieki, kuriem izdevies īstenot 330 gadījumus, izkrāpjot 500 tūkstošus eiro, bet bankām novērst izdevies 885 krāpšanas mēģinājumus 869 tūkstošu eiro apmērā.

Finanšu krāpnieku galvenā ēsma šobrīd – ienākumu deklarācijas un hipotekāro kredītņēmēju atbalsts
Šobrīd noziedznieki izmanto laiku, kad liela daļa iedzīvotāju iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju ar mērķi saņemt nodokļu pārmaksu. Krāpnieki pikšķerēšanas uzbrukumos visbiežāk uzdodas par VID, Latvijas Bankas vai komercbanku pārstāvjiem – zvana, sūta īsziņas vai e-pastus to vārdā. Diemžēl katru gadu ir arī upuri – iedzīvotāji, kas “uzķeras” uz šīm krāpnieciskajām ziņām, zaudējot tūkstošiem eiro. Turklāt šogad sagaidāms, ka krāpnieki kā “ēsmu” izmantos arī valsts atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuriem aprīlī paredzēts saņemt pirmo kompensāciju, ko pārskaitīs VID. Te jāatceras, ka maksājums tiks veikts automātiski – iedzīvotājiem nekas nav jādara, lai to saņemtu.

Ingus Valtiņš, Latvijas Bankas Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults akcentē: “Krāpniecības tendences Latvijā ir ļoti satraucošas. Dati rāda, ka Latvijā apkrāpto iedzīvotāju skaits ir viens no lielākajiem starp OECD dalībvalstīm, turklāt krāpnieku lamatās iekrīt arī iedzīvotāji ar augstu finanšu pratību. Tas nozīmē, ka Baltijas reģionā krāpniecisku darbību intensitāte ir ļoti augsta. Latvijas Banka regulāri saņem apkrāpto iedzīvotāju iesniegumus, padziļināti tos vērtējot, diemžēl vairumā gadījumu jāsecina, ka iedzīvotāji paši maksājumus apstiprinājuši. Šis ir brīdis, kad vieglprātībai jāsaka “nē”, un jebkura informācija vai ieguldījumu piedāvājums, ko saņemam tālruņos vai sociālajos medijos, ir jāuztver ar aizdomu ēnu, rūpīgi pārliecinoties par patiesajiem nodomiem.”

Varis Teivāns, CERT.LV vadītājas vietnieks: “Nesen veiktā CERT.LV un SKDS iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 21% krāpnieku upuru “iekrīt izliktajās lamatās” tieši steigas un neiedziļināšanās dēļ. CERT.LV vienmēr aicina iedzīvotāju saglabāt modrību, tomēr arī modrībai diemžēl ir savi limiti, tādēļ papildu drošībai aicinām iedzīvotājus un uzņēmumus izmantot CERT.LV un NIC.LV izstrādāto bezmaksas DNS ugunsmūri (https://dnsmuris.lv/) – kas tā lietotājus pasargā no Latvijā aktuālajās pikšķerēšanas kampaņās izmantoto saišu apmeklēšanas. Aicinām iegaumēt, ka gadījumos, kad šķietami zvana banka, pasts, kurjers, vai kāds cits, kas runā par finansēm, maksājumu karšu un personas datiem, jums ir visas tiesības sarunu pārtraukt un sazināties ar jums atpazīstamo iestādi, izmantojot jums zināmus saziņas veidus.”

Inita Kabanova, Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja: “Sākoties gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas laikam, iedzīvotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Svarīgi atcerēties – visus Valsts ieņēmumu dienesta tiešsaistes pakalpojumus var saņemt elektroniskās deklarēšanas sistēmā eds.vid.gov.lv. Tieši un tikai šajā sistēmā iedzīvotāji var aizpildīt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu nodokļa atmaksu. Ja saņemat īsziņas, e-pastus vai pat zvanus ar aicinājumiem sekot neatpazīstamām saitēm, ievadīt kodus, instalēt programmas, sniegt savus datus, vai veikt kāds citas darbības, lai saņemtu nodokļu pārmaksu – šie aicinājumi ir krāpnieciski.”