Trīs stundu garā 1. marta svētdienas tikšanās nav devusi kādus jūtamus rezultātus Eiropas Savienības galotņu diskusijā par ekonomiskās situācijas uzlabošanu un krīzes pārvarēšanu.

Lai gan “vecās” un “jaunās” dalībvalstis vienojās deklaratīvos apgalvojumos par “protekcionisma” nepieļaujamību, tomēr tikai dažas stundas pirms tikšanās sākuma Eiropas Komisija piekrita Francijas prezidenta Sarkozī karsti aizstāvētajam pašmāju autoindustrijas 6 miljardu eiro vērtajam glābšanas plānam.

Šādā kontekstā nekādi citādi kā vēlamā uzdošanu par esošo nevar nosaukt Polijas prezidenta Donalda Tuska žurnālistiem pēc sanāksmes teikto: “Visi bez izņēmuma piekrita, ka protekcionisms nav īstās zāles pret krīzi. Mēs panācām vienošanos, ka ES kopīgi centīsies stabilizēt valūtas, neskatoties uz to, cik valstis ietilpst eirozonā.”

Lai saprastu pēdējo, jāatzīmē, ka sanāksmē Rietumeiropas dalībvalstis noraidīja vairākus Austrumeiropas bloka izvirzītos priekšlikumus. Tā izgāzās gan Ungārijas ideja par 160 miljardu eiro liela Austrumeiropas atjaunotnei paredzēta speciāla starptautiska fonda izveidi, gan Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Bulgārijas vēlme par tūlītēju uzņemšanu eirozonā.

Biznesa grupa “Eurochambres”, vēstī portāls euobserver.com, pēc tikšanās izteica savu nožēlu par rezultātiem, izsakoties, ka nejūt “taustāmas darbības”. Grupas ģenerālsekretārs Arnoldo Abrazīni teica: “Šis sammits bija vēl viena neproduktīva politiska izrāde, kurā neparādījās kādi konkrēti dramatiskās ekonomiskās situācijas risinājumi, tā vietā izvirzoties bažām par ekonomiskās koordinācijas pastāvēšanu dalībvalstu starpā.”

Nākošā lielākā ES līmeņa sanāksme, uz kuru tagad liek cerības Abrazīni, būs Eiropas Padomes tikšanās 19.-20. martā.